Patlaban likums liedz dubultpilsonim kļūt par valsts prezidentu. Citus nozīmīgus amatus - gan vēlētus, gan ieceltus - dubultpilsoņi teorētiski drīkst ieņemt.
Tomēr praksē šādi gadījumi bijuši reti. Ārlietu ministrs norāda, ka šī joma ir jāsakārto, domājot par slepenas informācijas apriti. Tā, piemēram, diplomātiem ir jāstrādā ar NATO un Eiropas Savienības (ES) noslēpumiem.
„No šī viedokļa raugoties, es uzskatu, ka diplomātiskā dienesta darbiniekiem tomēr jābūt ierobežojumiem. Jāņem vērā, ka diplomāti bieži rotē. Viņi var strādāt kādā NATO vai ES dalībvalstī, vai organizācijā un turpināt darbu citā valstī, kas neietilpst šajās organizācijās vai otrādi,” skaidroja Rinkēvičs.
Ministrs sagaida, ka būs diskusijas arī par citu jomu, piemēram iekšlietu un aizsardzības resoru darbinieku iespējām uzsākt vai turpināt darbu ar klasificētu informāciju, ja viņiem būs vēl kādas valsts pilsonība.
