"Latvijas Valsts ceļi" nolēmuši rosināt noteikumu, ka turpmāk transportlīdzekļi Latvijā ar ziemas riepām būtu obligāti jāaprīko jau no 1. novembra, nevis 1. decembra, kā ierasts līdz šim.
"Tas ir pierādīts visā pasaulē, ka vasaras riepas nodrošina saķeri līdz +5, +6 grādiem. Kad šī temperatūra pazeminās, tad saķeri var nodrošināt ar ziemas riepām. Latvijā šādi manīgi laika apstākļi jau izveidojas oktobra beigās, un mēs uzskatām, ka ar novembra mēnesi auto jābūt aprīkotiem jau ar ziemas riepām," teica "Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Priekšlikums aprīkot auto ar ziemas riepām jau no 1.novembra ir diskutabls, šādu viedokli telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Ierosinājums par automašīnu aprīkošanu ar ziemas riepām jau no 1.novembra izskanēja ceturtdien, 10.decembrī, notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Šāda prasība pašreiz ir spēkā Lietuvā, taču kaimiņvalsts plānojot no tās atteikties, priekšroku dodot Latvijas modelim, teica Krapsis.
Drošas braukšanas eksperts Artūrs Priednieks stāsta, ka ir vadītāji, kuri arī decembrī brauc bez ziemas riepām - tas, viņaprāt, ir neprāts. Lai ziemas laikā drošāk justos uz ceļa, ir svarīgi jebkuram autovadītājam mainīt vasarā ierastos braukšanas paradumus, pretējā gadījumā var iznākt iekulties nepatikšanās.
"Visām darbībām ir jābūt tādām, lai mēs spētu reaģēt uz kritiskām situācijām. Mēs vairs nevaram tik ātri apstāties, nevaram tik ātri izmainīt braukšanas virzienu. Tādēļ braukšanai jābūt daudz plūdenākai, jāiedod lielāka distance – vairāk sev laiks jāiedod, lai mēs spētu reaģēt uz priekšējās mašīnas bremzēšanu vai šķērsli uz brauktuves," klāsta Priednieks.
Ziemas laikā bremzēšanas ceļš var izrādīties desmit reižu garāks nekā vasarā. Tas nozīmē - desmit metru vietā būs jābremzē simt metri.
Visbīstamākie apstākļi uz ceļa var veidoties nevis tajā brīdī, kad gaisa temperatūra ir -10 vai -20 grādi, bet, kad tā svārstās ap nulli, jo šajā brīdī autovadītāji var nepamanīt, ka veidojas melnais ledus.
"Sliktā ziņa ir, ka mēs ne vienmēr varam noteikt, kurā vietā mašīna labāk turēsies pie ceļa un kur būs ledus, piemēram, kaut kādos krustojumos, jo tur var būt kaut kas sapilējis, sasalis, un tur ir ledus; arī pārvadi, kur zeme apakšā nesilda, kur ir aukstāks un vējš aprāvis. Ir dažas tādas vietas, kur jāpievērš pastiprināta uzmanība braukšanas segumam," teica Priednieks.
Lielā daļā gadījumu pie auto saslīdēšanas vainojama nepareiza ātruma un arī riepu izvēle. Eksperti atgādina, ka drošāk ir braukt ar jaunām ziemas riepām nekā lietotām. Kārtīgā ziemā, izbraucot ārpus pilsētas, minimālais noteiktas protektora dziļums četri milimetri var izrādīties par mazu. Arī moderno auto elektronika krīzes situācijās nebūs glābēja.
