Jaunā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele atjaunojusi diskusiju par Satversmes tiesas pieejamību. Intervijā Latvijas Radio Ziemele sacīja, ka tiesa bieži iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības noraida, jo to juridiskais pamatojums ir sagatavots nekvalitatīvi.
„No tiesas ir izskanējis ierosinājums, ka tomēr būtu jāiekļauj valsts finansētās juridiskās palīdzības likumā arī Satversmes tiesas process, kura tur nav. Ja mēs gribam mazliet pieejamāku padarīt Satversmes tiesu iedzīvotājiem. Arī tad, ja mēs gribam palīdzēt Satversmes tiesai tās darbā. Jo no pieteikumu kvalitātes ir atkarīgs tas, kāda būs spriedumu kvalitāte. Tiesai ir ārkārtīgi grūti, ja mēs redzam, ka problēma tur ir, bet no sūdzības pieejamības kritērija kaut kas nav izpildījies. Bieži mums tā ir, ka nožēlojam, bet mēs paši nevaram sākt veidot lietas,” skaidroja Ziemele.
Šāds priekšlikums pirms pieciem gadiem jau nonāca uz deputātu galda. Tolaik Tiesībsarga birojs rosināja mainīt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, tajā iekļaujot arī valsts apmaksāto juridisko palīdzību konstitucionālas sūdzības iesniegšanai. Bet Saeimas Juridiskās komisijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.
Arī tagad Satversmes tiesas priekšsēdētājas priekšlikums netiek uztverts ar ovācijām.
Šobrīd valsts juridisko palīdzību civillietās, administratīvajās lietās un arī krimināllietās nodrošina trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kuri atrodas īpašā situācija, piemēram, ir ieslodzījumā.
Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova uzskata, ka sākumā būtu jāvērtē Satversmes tiesas statistika par ierosinātajām lietām un to atteikumu iemesliem: „Tikai 62% pieteikumu, ko sniedz vispārējās jurisdikcijas tiesas, ir veiksmīgi, tātad ir ierosinātas lietas. Un vēl zemāks procents ir juridisko personu pieteikumiem, kas izmanto jau juristu palīdzību. Vēl zemāks procents, protams, ir fiziskām personām. Jāskatās, kādi ir galvenie pamatojumi, kādēļ lietas nav rosinātas arī pēc tiesas un juridisko personu pieteikumiem, vai nav kaut kas par sarežģītu.”
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs jau ir ieplānojis tikšanos ar jauno Satversmes tiesas vadītāju, lai pārrunātu arī viņas bažas par tiesā iesniegto prasību kvalitāti. “Ja runājam par tiesu pieejamību un Satversmes tiesas pieejamību, tad darba ir daudz. Arī ja runājam par valsts iestādēm, kuras diezgan nekvalitatīvi sagatavo pieteikumus,” norāda Rasnačs.
Ministrs neslēpj, ka viņu uztrauc Satversmes tiesā iesniegto sūdzību kvalitāte, sevišķi ja brāķis nāk no valsts iestāžu juristiem.
