Patlaban no likuma viedokļa tulkojums valsts valodā skaitās tikai tad, ja filma vai raidījums latviski ieskaņots vai dublēts. Vieni paši subtitri – neskaitās. Tādēļ, piemēram, Latvijas Televīzijā filmas, kas nav ierunātas latviski, nedrīkst rādīt.
NEPLP Saeimā virza likuma grozījumus, kas paredzētu, ka arī subtitri ir uzskatāmi par tulkojumu valsts valodā. Vēl vairāk – tiek rosināts, ka turpmāk gan sabiedriskajai, gan visām Latvijā reģistrētajām komerctelevīzijām būtu pilnībā jāatsakās no ārzemju satura ieskaņošanas latviski un tulkojumam jālieto tikai subtitri.
Tas veicinātu svešvalodu apguvi un padarītu televīzijas saturu pieejamāku nedzirdīgajiem, pamato padomē.
„Protams, mēs saprotam, ka diskusiju būs daudz un tas ir tikai mūsu pašreizējais piedāvājums, par kuru, protams, tiks runāts arī Saeimā,” saka NEPLP pārstāve Aija Dulevska.
Pašreizējais piedāvājums paredz, ka raidījumiiem, kurus rāda no pulksten 19 līdz 23, uz modeli „skaņa - oriģinālvalodā, subtitri – latviski” būs jāpāriet līdz ar likuma stāšanos spēkā. Raidījumiem pārējā diennakts laikā padome piedāvājusi divu gadu pārejas periodu.
„Vienlaikus ir paredzēts arī uzlikt par pienākumu nodrošināt subtitrus valsts valodā visiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros finansētajiem raidījumiem. Tātad arī raidījumiem, kuru oriģinālvaloda ir latviešu valoda, bet kuri ir finansēti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros,” skaidro NEPLP konsultants, zvērināts advokāts Māris Logins.
Likuma grozījumi neattieksies uz bērnu filmām un raidījumiem. Tie joprojām būs jāierunā latviski. Izmaiņas neskars arī ziņas un pārraides, kas notiek dzīvajā ēterā. Latvijas Nedzirdīgo savienība apsveic titrēšanas iniciatīvu, kas paplašinās nedzirdīgajiem pieejamo informācijas klāstu. Viņi gan gribētu, lai likums prasa subtitrus vai tulkojumu zīmju valodā arī visiem latviešu raidījumiem un īpaši – bērnu programmām.
Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība atteikšanos no raidījumu ierunāšanas uzskata par absolūti nepieļaujamu, jo televīziju kā nozīmīgu mediju lieto arī ļoti daudz cilvēku ar redzes problēmām. Neredzīgo biedrība jau gatavo vēstuli Saeimas Cilvēktiesību komisijai.
