Pašlaik likums pieļauj nogalināt klaiņojošus kaķus un suņus teritorijās, kur tiek rīkotas medības pēc īpašnieka rakstveida lūguma medniekam. Medību likuma grozījumu jaunā redakcija, kuru jau drīzumā galīgajā lasījumā skatīs Saeima, turpmāk ļaus klaiņojošu suņu, izņemot medību šķirnes suņu, nonāvēšanu ārpus pilsētām un kapsētām. Šāds priekšlikums izsaucis krustugunis pat vienas partijas deputātu vidū.
„Dabas draugi uztraucas par zvēriņiem, bet, ja kaut kas notiks ar cilvēku,” saka deputāts Dzintars Zaķis (RP). „Ar ko krancītis ir sliktāks par medību suni? Iecerētā norma ir barbarisms,” saka Ilma Čepāne.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāve Ilze Džonsone uzsver, ka pašlaik likumprojekts uzrakstīts tā, ka, izņemot kapus un pilsētas, gandrīz jebkur un gandrīz jebko var šaut. Viņa uzsver, ka klaiņojošs dzīvnieks nav vainīgs pie tā, ka bezatbildīgi cilvēki parotaļājušies, pēc kāda laika izmet to uz ielas, un pareiza pieeja problēmas risināšanā būtu obligāta visu mājas kaķu un suņu čipēšana. „Suņu šaušana nav risinājums,” saka Džonsone.
Mednieki apgalvo, ka viņi nevēlas šaut suņus, un klaiņojoši mājdzīvnieki ir tikai cilvēku vaina. Pūdeļi un bokseri arī turpmāk būšot drošībā, ja vien neapdraudēs cilvēkus un citus dzīvniekus. „Dabā suņiem un kaķiem nav jābūt. Tie ir mājas un istabas dzīvnieki,” saka Baumanis.
Vairāki juristi norāda, ka likuma pieņemšana tā pašreizējā redakcijā būtu pretrunā arī ar konvenciju par Mājas dzīvnieku aizsardzību, kurai Latvija ir pievienojusies.
Iepriekš diskusijas Saeimā bija izraisījis komisijas atbalstītais, bet vēlāk parlamenta vairākuma noraidītais priekšlikums, kas pieļāva loka izmantošanu medībās. Trešajam lasījumam mednieki iesnieguši precizējošu priekšlikumu, kas atsevišķos gadījumos medības ar loku tomēr pieļautu, atšķirībā no daļas Eiropas, kur šis par ekskluzīvām medībām dēvētais hobijs ir aizliegts
