Krimināllikuma grozījumi, kas sākotnēji tika virzīti uz trešo un galīgo lasījumu paredzēja bargus sodu par totalitāro režīmu Latvijā veikto noziegumu „ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu”. Šāds formulējums neguva valdošās koalīcijas partiju „Vienotības”, Reformu partijas un ZZS deputātu atbalstu.
Šajā ziņā viņiem uzskati sakrita ar opozicionāriem no SC. Par bija tikai Nacionālās apvienības frakcija. Likumprojekts atgriezās Juridiskajā komisijā un trešdien nomainot formulējumu „rupja apšaubīšana” pret „rupju trivializēšanu”, kā arī paredzot iespēju par grozījumiem spriest divos lasījumos, komisija vairākums to atbalstīja.
"Šobrīd Latvijā ir lielas iedzīvotāju grupas, kas ir reāli cietušas no abu šo režīmu nacistu un komunistu agresijas un šis agresijas publiska attaisnošana neapšaubāmi pirmām kārtām aizskar šos cilvēkus,” saka Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Gaidis Bērziņš (NA).
Pēc deputāta domām reāla cietumsoda draudi būs ierobežojošs faktors tiem, kas iepriekš nav kautrējušies noliegt totalitāro režīmu noziegumus. Likumprojekta kritiķi savukārt apgalvo, ka piedāvātie formulējumi esot pārāk nekonkrēti un visticamāk būs nelietojami korektu apsūdzību izvirzīšanas no tiesībsargājošo iestāžu puses. Taču pastāvot risks, ka no likuma var ciest tie, kuru aizstāvībai tas domāts.
„Nevar izslēgt, ka plaša interpretācija ļaus kādam ierinināt lietu pret 16. marta gājiena dalībniekeim vai 9. maija svinētājiem,” uzsver cits Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Valērijs Agešins.
Uz problēmām atšķirt „noziedzīgu trivializēšanu” no Satversmes un starptautisko konvenciju garantētās uzskatu brīvības iepriekš norādījusi arī Ārlietu ministrija, pieļaujot ka Latvija riskē ar zaudētām prāvām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Savukārt tie, kas atbalsta totalitārisma veikto noziegumu noliedzēju sodīšanu atgādina, ka šajā gadījumā nav runa par viedokļa paušanu. Minētie noliedzēji zina, ka šādi notikumi ir bijuši, taču viņi grib tos ignorēt, trivializēt un politizēt. Šajos gadījumos ar nolieguma aizliegumu tiek pamatota vēlme novērst līdzīgu traģisku notikumu atkārtošanos un aizsargāt upurus un viņu tuviniekus. Par atbilstošiem grozījumiem Krimināllikumā Saeima varētu izlemt vēl līdz vasaras brīvdienām.
