Viņš atkārtoja jau iepriekš Latvijas Radio ziņu dienestam pausto, ka autoservisu tirgū šobrīd valda patvaļa, ko raksturo gan labvēlīgā attieksme pret nodokļu nemaksāšanu, gan godīgas konkurences neesamība, ko sekmē, piemēram, pirātisku programmu izmantošana ikdienas darbā. „Tas, ko mēs redzam šodien, ir aisberga redzamā daļa,” par Konkurences padomes lēmumu sodīt „KIA Motors” teica Rūtiņš.
Viņš uzsver, ka Eiropas Savienības regulu izpratnē Latvijā nav neatkarīgu servisu – neatkarīgu no ražotāju standartiem. Proti, ja serviss būtu sertificēts, tad tas strādātu ar legālām programmām. Autoservisus ir jāsertificē – piemēram, zobārstiem un pārtikas ražotājiem ir jābūt ar kaut kādu izglītību – tādai pašai kārtībai ir jābūt arī attiecībā uz autoservisiem.
Tādos gadījumos šoferi varētu vērsties garantijas laikā ne tikai oficiālā dīlera servisos, bet arī sertificētos autoservisos.
Viņš pieļāva, ka sertifikāciju varētu veikt valsts, jo Auto asociācijas pirms kāda laika rosinātā sertifikācija nozarē neguva atsaucību.
Savukārt Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas vadītājs Gints Gailis sacīja, ka, pēc viņa vārdiem, „civilizētā pasaulē” vispirms autoservisiem izsniedz atļauju darboties. Tādējādi viņš atzina, ka ideja autoservisus sertificēt ir atzīstama. Viņš uzsvēra, ka līdzīgi kā cilvēki meklē kvalificētu ārstu, kam uzticēt savu veselību, cilvēki gribētu uzticēt savu auto labam un kvalificētam autoservisam. Valsts ieņēmumu dienesta cīņu ar „aplokšņu algām” servisos viņš nosauca par cīņu ar sekām, jo nav radīta labvēlīga vide nozarei. Viņaprāt, jau pieminētajai sertifikācijai būtu jābūt pirmajam solim autoservisu darbībā.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Arta Segliņa apstiprināja, ka septembrī dienests aktīvāk sāks vētīt autoservisu gatavību maksāt legālas algas. „Diemžēl autoservisos vidējie ienākumi ir par 55% mazāki kā vidēji valstī. (..) Tas liek apšaubīt, vai cilvēki par šo naudu vispār var izdzīvot,” jau iepriekš pausto nostāju apstiprināja Segliņa.
