Trešdien notikušās diskusijas mērķis bija analizēt situāciju Latvijā, un tajā valdības pārstāvji, eksperti un dažādu institūciju pārstāvji apsprieda starptautisko ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas piedāvātos risinājumus, kā novērst vardarbību pret bērniem.
Tiesībsargs: Pašreizējai VBTAI darbībai nav jēgas
Jansons uzskata, ka bāriņtiesu metodiskās vadības funkciju var nodot Labklājības ministrijai, savukārt uzticības tālruni – nevalstiskajam sektoram.
Jansons pauda, ka inspekcija būtu jāreorganizē, “lai neteiktu, ka vispār jālikvidē”.
Pērn inspekcija konstatēja tikai sešus vardarbības gadījumus, un tas, pēc Jansona teiktā, liecina, ka iestāde “nekoordinē, neuzrauga un nesoda”.
Viņš skaidroja, ka ir nepieciešama neatkarīga institūcija ārpus ministrijas pakļautības, kas spēj uzraudzīt visu sistēmu kopumā, un “runa nav tikai par bērnunamiem, arī par skolām, jebkuru dzīves situāciju, arī sporta pasākumiem”.
Institūcijai jākoordinē citu iestāžu darbība, jābūt politikas veidotājai citām iestādēm un arī jābūt administratīvi represīvai funkcijai.
Tiesībsargs aicina attīstīt labklājības ministra Jāņa Reira ierosināto priekšlikumu par Bērnu lietu sadarbības padomi, tomēr nevis kā konsultatīvu padomi, bet kā valsts pārvaldes iestādi ar visām minētajām funkcijām. Turklāt, lai tajā nosacīti ietilpst konsultatīvā padome, kas sastāv no nozaru un sabiedrisko organizāciju ekspertiem.
Pieļauj pārņemt bāriņtiesas valsts paspārnē
Tikmēr Reirs izteica iespēju nākotnē bāriņtiesas pat pārņemt valsts paspārnē.
Pieredze liecina, ka bāriņtiesu darbība pašvaldībās krasi atšķiras. Absurds, ka maksimālais, ko Bērnu tiesību inspekcija var darīt gadījumos, kad atklāti pārkāpumi - ir nosūtīt vēstuli ar lūgumu izvērtēt darbinieka vai vadītāja atbilstību amatam. Lai gan patiesībā pirmajā vietā vienmēr būtu jābūt bērna vajadzībām.
„Šī gada notikumi liecina, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas būtiskas un kardinālas izmaiņas – gan ceļot bāriņtiesu profesionalitāti visā Latvijā, gan veidojot mērķētu sociālo darbu, analizējot un vadot katru konkrēto gadījumu atbilstoši bērna labākajām interesēm,” pauda ministrs.
Šo risinājumu atbalsta arī Tiesībsarga birojs, jo vienotā pārraudzība mazinātu atšķirību starp reģioniem, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” atzina biroja pārstāve Laila Grāvere.
Tikmēr Pašvaldību savienības pārstāvji uzskata, ka jābeidz meklēt grēkāži konkrētos gadījumos, bet jāveic institūciju revīzija. Bāriņtiesās strādājošie arī ir izdeguši darbā un nesaņem pietiekamu atbalstu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka vispirms vajadzētu novērtēt visu sistēmu un identificēt visus riskus un problēmas, kas neļauj sasniegt mērķus bērnu tiesību ievērošanai. Tikai mainot bāriņtiesu pārraudzību, rezultātā uzreiz nebūs, pauda Dundure. Viņa norādīja, ka ir daudz svarīgu jautājumu, piemēram, atbalsts audžuģimenēm, ko var atrisināt ātrāk un ar lielāku efektīvitāti.
