Tas ir viens no augstākajiem piejaukuma rādītājiem Eiropas Savienībā, kur vidēji zirga gaļa konstatēta 4,5% paraugu. Eiropas Veselības un patērētāju lietu komisārs Tonio Borgs uzsver, ka nav pamata bažām par patērētāju drošību, tomēr dati par zirga gaļas piejaukumu skaidri apliecina, ka pret krāpšanos ar produktu marķējumu ir jāvēršas stingrāk:
„Lai gan šis rādītājs ir salīdzinoši zems, es uzskatu, ka EK ir jāpieņem jauni mēri. Es rosināšu dalībvalstīm jaunas prasības, lai samazinātu šādu krāpšanās iespēju nākotnē. Būtu vēlreiz jāpārskata zirgu pasu sistēma un jāpārliecina dalībvalstis uzlikt naudas sodus, kas būtu samērojami ar krāpnieku ekonomisko ieguvumu, viltojot marķējumu,” saka Borgs.
Arī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, kas darbojas parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, uzsver, ka veterinārās un sanitārās normas ir vienas no visstingrāk kontrolētajām ES, taču galvenais jautājums ir par finansējumu: „Tā problēma ir nevis tas, ka Eiropai pietrūktu normatīvo aktu un nebūtu kopīgas nostājas šajā jautājumā, bet gan kādā veidā kontrolēt, ka visas dalībvalstis to ievēro. Es nedomāju, ka vēl lielāka centralizācija šajā jautājumā var būtiski ietekmēt [patērētāju drošību]. Drīzāk ir jādomā par to, kā atrast papildus finanšu līdzekļus, lai nacionālās valdības varētu nodrošināt lielāku kontroli.”
Līdzīgu viedokli pauž arī Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis - lai dienests varētu pārbaudīt Latvijas tirgū nonākušo produktu atbilstību marķējumam, līdzekļu vajadzētu krietni vairāk. Patlaban PVD budžets laboratorijas pārbaudēm ir ap 200 000 latu jeb teju piecas reizes mazāks kā pirms krīzes, un ar to pietiek tikai pašam svarīgākajam - pārtikas nekaitīguma un drošuma pārbaudēm. Balodis piekrīt, ka sodiem par krāpšanos ar marķējumu būtu jābūt stingrākiem. „Ja soda sankcijas ir minimālas, tas nekādi nestimulē šo praksi novērst, jo iegūtā peļņa ir krietni lielāka par sankcijām. Arī mēs būtu ieinteresēti, ka sankcijas par atsevišķiem pārkāpumiem šai jomā būtu daudz lielākas, jo tas radītu arī zināmu uztraukumu tiem, kas realizē kaut kādas shēmas. Nerunāsim par zirga gaļu, bet arī nepiena taukiem, gurķiem un tomātiem, kam tiek mainīta izcelsme, un tā tālāk,” norāda Balodis.
Skaidrāka izejvielu izcelsmes valsts norādīšana produktu marķējumā gan nebūs viegli atrisināma. Taču Borgs solīja, ka rudenī viņš varētu nākt klajā ar risinājumu.
Ziņots, ka zirgu gaļas skandāls uzliesmoja šī gada sākumā, kad to atklāja virknē Eiropas valstu.
