Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka būtu jāpārskata principi, pēc kādiem informācija tiek slepenota dažādas pakāpēs. Tas, viņaprāt, nereti tiek darīts bez pietiekam pamatojuma.
"Ministrijas, es domāju, lielā spektrā nereti izmanto šo slepenības zīmogu kā aizsegu, lai atvieglotu sev darbu," teica prezidents.
Patlaban likums nosaka, ka valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
Valsts noslēpumu iedala sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā.
Likums arī nosaka, kas nevar būt noslēpums. Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai, sākot no dabas katastrofām, ziņām par dzīves līmeni un budžeta izdevumiem, un beidzot ar amatpersonu noziegumiem, tajā skaitā korupciju.
Saeimā pret prezidenta iniciatīvu ir saprotoša attieksme. Deputāti piekrīt, ka noslēpumu valstī ir par daudz, taču ir atšķirīgi uzskati, kā šo situāciju uzlabot.
"Ierēdņi savas kļūdas var aizsegt ar slepenības zīmogu, un tas var notikt jau departamenta vadītāja līmenī. Es uzskatu, ka pie šī jautājuma ir jāatgriežas," sprieda Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība).
"Es saprotu, ka prezidents arī jūt, ka ierēdņi jau var pārņemt viņa pilnvaras. Un es parlamentā arī jūtu, ka pazaudēju to kontroli pār izpildvaru," atzina Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa").
Saeimas Aizsardzība iekšlietu un korupcija novēršošas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") piekrīt prezidentam, ka nereti aiz slepenības mēģina slēpt kļūdas un neizdarību, lai izvairītos no kritikas. Tomēr likumu izmaiņas situāciju nemainīšot. Prezidents var sekmēt esošās prakses uzlabojumus, sākot ar saviem kolēģiem Nacionālās drošības padomē, kur ietilpst ģenerālprokurors, iekšlietu, armijas un specdienestu vadība.
Savukārt Saeimas Nacionālas drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") norāda, ka normatīvie akti jau patlaban skaidri visu regulē un atliek likumus pildīt.
Prezidenta kancelejā informēja, ka Vējonis valsts noslēpumu reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņas negrasās piedāvāt.
