Kā diskusijā Latvijas Radio otrdien skaidroja cilvēktiesību maģistrs Didzis Melbiksis, lai atļauja par piketu rīkošanu nebūtu politisks jautājums, bet neitrāli tiktu izsvērti drošības riski, šo funkciju no pašvaldības būtu jānodod policijas rokās. Viņš minēja vairākas valstis Eiropā, kur šāda sistēma veiksmīgi darbojas.
Latvijas Universitātes lektore Anita Kovaļevska piekrita, ka pēdējo gadu tendence liecina – lēmumi saistībā ar piketiem ir politiski ietekmēti. Tai pat laikā viņa uzsvēra - nevar viennozīmīgi pateikt, ka viens modelis ir labāks, jo katram ir trūkumi. Eiropā ir dažādi modeļi, un to katra valsts izvēlas pati. Viņa arī norādīja, ka pašvaldībām jāregulē gan attālums, gan aparatūra, kuru drīkst lietot pasākumā.
Iebilstot pret ierosinājumu lemšanu par šiem jautājumiem nodot policijas rokās, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (V) atzīmēja, ka pašvaldībai jāuzņemas atbildība par kārtību savā pilsētā. Viņš arī uzsvēra - jau tagad likums nosaka, ka pašvaldībai ir jāpārliecinās, vai pasākuma laikā nebūs sadursmes.
Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja - ja atļauju pasākumu rīkošanai dotu policija, tad tai jāuzņemas atbildība.
Visasāk pret lēmuma pieņemšanas nodošanu policijai nostājās Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters: „Doma nav pareiza, jo tādā gadījumā ejam uz policejiskas valsts modeli.”
Viņš uzsvēra, ka ministrija piedāvā likuma grozījumus, ar kuriem policijai būtu tiesības ne tikai sniegt informāciju par apdraudējumu, bet arī ieteikt to, kā to novērst. Tas saistīts ne tikai ar fizisku konfrontāciju, bet tādu, kas izpaužas dažādos veidos.
IeM jau pērn pavasarī sāka darbu pie grozījumiem likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tomēr līdz valdības komitejai piedāvātie grozījumi nonāca vien šogad februārī. Tagad IeM cer, ka ministru kabinetā tie tiks izskatīti tuvāko divu nedēļu laikā.
