Panorāma

Mazu bērnu pavedējus plāno sodīt bargāk

Panorāma

Rosina izgaismot komunistu noziegumu un gandarīt upurus

Top mediju politikas pamatnostādnes

Rosina nodalīt NEPLP funkcijas – sabiedrisko un komercmediju uzraudzību

Nepieciešams nodalīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijas – sabiedrisko mediju pārraudzību no komercmediju pārraudzības. Šis bija viens no priekšlikumiem, kas ceturtdien izskanēja Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projekta sabiedriskajā apspriešanā, ziņo Latvijas Radio korespondents Ivo Leitāns.

Tāpat apspriešanā vērtēta ideja par Mediju atbalsta fonda izveidi, no kura varētu piešķirt finansējumu atsevišķiem komercmediju projektiem. Sanāksmē diskutēts, vai finansējums no fonda būtu piešķirams tikai presei, vai tas būtu pieejams arī interneta medijiem. Ieteikts atbalstu paredzēt arī pētnieciskajam un reģionālajam saturam.

Tikšanās laikā runāts arī par žurnālistu sociālās aizsardzības problēmu  – to, ka daudzi žurnālisti saņem minimālo algu, bet par pārējo atalgojuma daļu, kas tiek maksāta autoratlīdzībās, sociālās apdrošināšanas iemaksas izpaliek. Sanāksmē spriests, vai šis jautājums būtu risināms pamatnostādņu kontekstā, vai arī to atstāt Labklājības ministrijas ziņā.

Vēl sanāksmē runāts par Mediju ombuda izveides iespējām.

Rudenī pamatnostādņu galīgo versiju varētu skatīt valdība, un Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis uzskata, ka arī to īstenošanai nauda tiks piešķirta.

Putnis: Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanai nauda tiks piešķirta

    Pēc Putņa teiktā, Mediju atbalsta fondam varētu paredzēt  ap 1,5 miljonus eiro. Līdzekļu palielinājums būtu nepieciešams NEPLP darbības nodrošināšanai. Savukārt sabiedrisko raidorganizāciju iziešanai no reklāmas tirgus jeb to "finansēšanas sakārtošanai" vajadzīgi ap 6-8 miljoni eiro.

    "Tā kā tā kopējā indikatīvā summa, par kuru mēs šobrīd runājam, ir aptuveni desmit miljoni eiro. (..) Tā summa ir liela, bet, no otras puses, tā ir tāda, kas arī politiski varētu gūt atbalstu tāpēc, ka ir šī te politiskā  jautājuma nozīmības apzināšanās. Mediju stiprums ir Lavijas drošības jautājums," tā Putnis.

    Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Putnis norādīja, ka notika cieša ekspertu, nozares pārstāvju un tirgus spēlētāju sadarbība un ir kopīga izpratne, ka nepieciešama politika, lai palīdzētu nozarei sakārtotos.

    “Neredzu tagad lielus zemūdens akmeņus”, kas novestu pie kavēšanās, sacīja Putnis.

    Putnis skaidroja, ka Mediju atbalsta fonds nepieciešams, lai atbalstītu augstvērtīgu nekomerciālu saturu, kas nepieciešams Latvijai kā demokrātiskai sabiedrībai. Līdzekļu piešķiršanai atsevišķiem spēlētājiem būs pozitīva ietekme uz nozari, un, ja līdzekļu piešķiršanas process būs caurspīdīgs, saprotams, pēc atzītiem kritērijiem, nebūs arī pretenziju.  

    Bez valsts atbalsta var sākt iztrūkt mediju daudzveidības elementu, pie kuriem esam pieraduši, uzsvēra Putnis.

    Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvis Guntars Līcis raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka Mediju fondu redz, kā atsevišķu projektu atbalstu, nevis globālu atbalstu drukātajiem medijiem, taču nepieciešams arī atbalsts drukātajiem medijiem.  

    Savukārt mediju eksperts Rolands Tjarve pauda, ka Mediju atbalsta fonds nedrīkst dublēt sabiedrisko pasūtījumu, tāpēc ir jāsaprot, kas būs tiesīgs saņemt šī fonda finansējumu. Tjarve sprieda, ka no tā varētu saņemt atbalstu saturam, nevis mediju veidam.

    Pagaidām gan Mediju fonds ir tikai iecere. Pie tā, kā tas darbosies un kurš, pēc kādiem kritērijiem  piešķirs atbalstu, vēl strādās. 

    KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Preses izdevēju asociācijas pārstāvis Guntars Līcis, mediju eksperts Rolands Tjarve: Par atbalstu medijiem un mediju politiku

      Viens no sabiedrisko mediju pārstāvju ieteikumiem arī ir, piešķirot sabiedriskajam radio, televīzijai un portālam vairāk naudas, nospraust arī konkrētu mērķi - aizsniegt plašāku auditoriju.

      „Latvijā sasniegtās auditorijas apjoms krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja un, protams, ka tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums – ka Latvijas sabiedrisko mediju finansējums ir uz Eiropas kartes lejasgalā, diezgan nožēlojami zemu,” teica LTV satura redaktore Rita Ruduša.

      Latvijas Žurnālistu asociācija arī vēlas, lai dokuments vairāk aizstāv reģionālos medijus, kuriem daudzviet bedri rok pašvaldību informatīvie izdevumi. Tie pozicionējas kā laikraksti un konkurē reklāmas tirgū, bet nepiedāvā kritisku un profesionālu žurnālistiku.

      Tas sasaucas arī ar vēlmi uzlabot auditorijas mediju prasmes jeb spēju kritiski analizēt redzēto un lasīto, atšķirt reklāmrakstus un propagandu no kritiskas un izsvērtas žurnālistikas. „Paliek ne tik kritiski, analītiski vērtējoša jaunā paaudze, kura ir mūsu nākotnes mediju patērētāji,” uzsver portāla „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. „Tāpēc es vienkārši savu nākotnes lasītāju interesēs gribētu virzīties uz kādu darba grupu, kurā sanāk kopā nozares profesionāļi, kuri redz tās problēmas, kas ir auditorijas prasmēs, un cilvēki, kuri savukārt caur valsts aparātu spēj ietekmēt izglītības programmu un kaut ko tur ierakstīt,” saka Bērziņš.

      KM informē, ka kopumā līdzdalībai sabiedriskajā apspriešanā uzrunāti aptuveni 100 mediju profesionāļi, akadēmiskās vides pārstāvji, starptautiskas un Latvijas organizācijas, kā arī uzņēmumi.

      Sabiedriskās apspriešana noritēja aptuveni mēnesi, un tās laikā notikušas tikšanās ar 58 nozares pārstāvjiem, reģistrētas 13 vēstules ar priekšlikumiem un vairāki desmiti individuālu priekšlikumu. KM tos izvērtēs un ņems vērā, modificējot Mediju politikas pamatnostādņu projektu. 

      Pēdējo gadu laikā daudz runāts par nepieciešamību mediju politikai pievērst lielāku vērību. Tāpēc arī nolemts izstrādāt mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Darbs pie pamatnostādnēm notiek kopš pagājušā gada rudens. 

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti