Rosina mainīt regulējumu Latvijas brīvprātīgo legālai karošanai Ukrainas pusē

Latvijā jāmaina regulējums, lai valsts iedzīvotājiem nedraudētu atbildība par karošanu Ukrainas spēku pusē kā brīvprātīgajiem, aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija (JKP)).

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.

Patlaban Krimināllikums par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Saeima šo atbildību noteica 2015. gadā pēc tam, kad vairāki Latvijas iedzīvotāji devās karot Krievijas atbalstīto bandu pusē pret Ukrainas spēkiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēc šīs normas pieņemšanas Valsts drošības dienests (VDD) sāka vairākus kriminālprocesus pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās karot Krievijas pusē. Dažas personas pēc atgriešanās Latvijā izdevās notiesāt ar reāliem cietumsodiem, bet pārējie joprojām izsludināti meklēšanā. Publiski gan nav pieejama informācija, vai VDD šajos gados ir sācis kriminālprocesus arī par karošanu Ukrainas spēku pusē.

NBS komandierim nav bažu par to, ka, piemēram, zemessargi tagad masveidā dosies uz Ukrainu kā brīvprātīgie, tomēr viņš uzskata, ka Krimināllikums ir jāgroza, lai potenciālajiem Latvijas brīvprātīgajiem nedraudētu atbildība par palīdzēšanu Ukrainas spēkiem. 

"Mēs nevaram aktīvi atbalstīt Ukrainu cīņā pret iebrucējiem un tajā pašā laikā aizliegt brīvprātīgajiem atbalstīt likumīgas Ukrainas tiesības sevi aizstāvēt," uzsvēra NBS komandieris.

Jurašs aģentūrai LETA teica, ka viņš sestdien vērsies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP), lai ar viņu kopā rastu regulējumu legālai brīvprātīgo palīdzēšanai Ukrainas armijai. Šajā jautājumā noteikti būs nepieciešamas konsultācijas ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju.

Saeimas komisijas vadītājs gan nenoliedza, ka zaļās gaismas došana šādiem potenciālajiem brīvprātīgajiem veidotu arī iespējamus riskus, taču ekspertiem ir jānāk klajā ar optimālāko risinājumu.

"Steidzami ir jāatrod veids, lai, piemēram, ukraiņiem ar Latvijas pilsonību vai jebkuram citam ar Ukrainu emocionālā sasaistē esošam cilvēkam būtu legāls veids un tiesisks pamats doties aizstāvēt senču zemi, vēlāk nebaidoties par kriminālatbildību. Piemēram, viens no risinājumiem būtu šādu cilvēku iekļaušana speciālā reģistrā," teica deputāts.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt