Panorāma

Sāks riska grupu vakcināciju pret pērtiķu bakām

Panorāma

Panorāma

Grib noteikt, ka vardarbīgi skolēni jāizglīto ģimenē

Rosina ļaut skolas direktoram lemt par vardarbīga skolēna izglītošanos ģimenē

Ar vēlmi pasargāt pedagogus no vardarbības skolā Saeimā pašlaik virza izmaiņas likumā, kas izsaukušas plašus bērnu tiesību aizstāvošo organizāciju iebildumus. Iecere paredz skolas direktoram ļaut izlemt par skolēna izglītošanos ģimenē, nevis skolā, ja skolēns veicis atkārtotu vardarbību pret pedagogiem vai skolas biedriem. Jebkāda vardarbība nav pieļaujama, tā norādījuši bērnu tiesību aizstāvji, vienlaikus uzsverot, ka pašlaik piedāvātais risinājums ir nesamērīgs. Turklāt pastāv bažas par to, kādā veidā šos lēmumus direktori drīkstēs pieņemt. 

Vardarbība skolās Latvijā ir visai izplatīta. Par to liecina starptautiski pētījumi, kuros secināts – aptuveni trešdaļa pusaudžu skolā saskārušies ar pazemošanu, ņirgāšanos. Arī skolotāji no vardarbības savā darbā nav pasargāti. Starp izmaiņu iniciatoriem, kas paredz piešķirt direktoram tiesības lemt par nosacītu skolēna izslēgšanu no skolas, viņa izglītošanu uzticot ģimenei, ir arī Saeimas ārpusfrakciju deputāte Evija Papule. Priekšlikuma būtība esot aizstāvēt pedagogus.

Papule skaidroja: "Pamatojums tam bija arī arodbiedrības ierosinājumi, bet arī sarunas un statistika ir, sarunas ar institūcijām rāda, ka vismaz 50 gadījumi ir bijuši tiesā. Tas nozīmē, ka tas nav maz, jo skolotāji ne vienmēr ir tās personas, kas paši par sevi iestāsies un aizstāvēs."

Par pamatu minot satraucošās tendences skolās, šādu ieceri atbalsta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Viņš norādīja: "Nu, nevar palikt tā situācija tāda, kā min skolu direktori un ko saka paši skolotāji – ka tas varmāka sēž klasē un saka – nu, un ko tu man padarīsi? Nu, neko nepadarīšu – tā arī tas nevar palikt. Tā kā, piedodiet, mīļie draugi, mums tomēr ir jāgādā arī par skolotājiem, kas tai skolā iet iekšā. Liels bija pārsteigums, ka mēs konstatējām, ka šādi vardarbības gadījumi ir konstatēti ļoti lielā skaitā."

Datu, kas parādītu aktuālo situāciju, nav.

Valsts policijā speciāli neuzskaita skolēnu veikto vardarbību pret pedagogiem, taču tendences pētītas pirms gadiem trim, četriem. Tobrīd fiksēti 10 līdz 20 šādi gadījumi gadā.

Pret izmaiņām asi iebildis tiesībsargs un organizācija "Dardedze". Arī Tieslietu ministrijas atbildē lasāms, ka bērna tiesības uz izglītību šādas izmaiņas nopietni ierobežotu. Un tā vietā, lai no šādiem bērniem atbrīvotos, skolu uzdevums būtu laikus pamanīt uzvedības problēmas un ar bērniem strādāt.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere sacīja: "Mēs nevaram paļauties, ka vecāki būs tik zinoši un tik spējīgi nodrošināt savam bērnam izglītību, paši ģimenē mācot bērnu.

Faktiski viņam paliks šie uzvedības traucējumi un nāks vēl klāt ielaisti robi mācībās."

Bet, kādos gadījumos direktoram izšķirties par šādu soli, un, ja līdz tam nonāktu, kā bērnu un ģimeni atbalstīt – par to vēl sola diskutēt, uzklausot bērnu tiesību aizstāvju iebildumus. Kaut gan tiesībsargs uzsvēris, ka iebilst grozījumiem pēc būtības. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) norādīja – šādu gadījumu nebūšot daudz.

"Tie varbūt nav daudzi gadījumi, teiksim, tie nebūs gadījumi, kas ir ikdienas darbs izglītības iestādē, bet bieži vien mums nākas dzirdēt no izglītības iestāžu vadītājiem, ka problēma ir un mēs nevaram atrisināt to," atzīmēja IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.

Tāpat aktuāls jautājums esot par viena bērna interesēm un tiesībām iepretim citu klasesbiedru interesēm un pedagogu tiesībām, norādīja priekšlikuma autori. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt