Aizvadītajā nedēļā valdība atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā citstarp paredzēts papildu finansējums izglītības un zinātnes nozarei vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. No tā 23 miljoni eiro paredzēti pedagogu darba samaksas kāpuma grafika izpildei, bet 8 miljoni – papildu finansējums zinātnei.
Kloviņš norādīja, ka aprēķinātais finansējuma iztrūkums zinātnei bija daudz lielāks nekā piešķirtā summa. "Tie bija miljoni, kas nepieciešami, lai varētu funkcionēt. Lai mēs attīstītu zinātni, naudas katastrofāli pietrūkst. Mums jāskatās - cik lielā mērā finansējums aiziet mērķiem un kā viņš tiek sadalīts," teica Kloviņš.
Vaicāts par Latvijas zinātnieku dalības lietderību dažādās starptautiskās organizācijās, kuras pievēršas tikai šauriem nišas pētījumiem, Kloviņš atzina, ka to izvērtēšana ļautu ietaupīt naudu, taču ir jāskatās uz proporcionalitāti. "Ir saistības, kas ir uzņemtas, iestājoties organizācijās. [Nepieciešama] izvērtēšana, kurās organizācijās dalība ir lietderīgāka. Ja mēs paskatāmies uz kosmosa aģentūras finansējumu, Latvija tur iemaksā vairāk, nekā dabū atpakaļ projektos. Šī ir lieta, kas jāizvērtē ar noteiktu regularitāti - jāvērtē, vai dalība nesusi naudu un atdevi," pauda Kloviņš.
