Panorāma

Filmai "Cilvēka bērns" 25. dzimšanas diena!

Panorāma

Ārsts ir saucams pie atbildības

Rosina dot tiesības Valsts prezidentu vēlēt arī pašvaldībām

Rosina dot tiesības Valsts prezidentu vēlēt arī pašvaldībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kamēr Saeimā nav vienota atbalsta priekšlikumam par visas tautas vēlētu prezidentu, jau drīzumā plānots sagatavot likuma grozījumus, kas paredzētu, ka turpmāk Valsts prezidenta ievēlēšanā piedalītos arī pašvaldību vadītāji. Līdzīga kartība jau ir Igaunijā, bet Latvijā par to, kā vēlēt nākamo prezidentu, drīzumā gaidāmas diskusijas. 

Arī pašvaldībās ir deputāti, un no demokrātijas viedokļa ir jāļauj arī viņiem vēlēt Valsts prezidents. Pašvaldībās ir vairāk tautas un vietējo pārstāvju nekā parlamentā, kur vairāk strādā politiķi.

Lai Latvijā kļūtu par valsts prezidentu, jāsaņem 51 Saeimas deputāta balss, un šāda kārtība ir vēl tikai dažās Eiropas valstīs.  Līdz šim visbiežāk prezidents ir ticis ievēlēts ar 53 balsīm. Vairāki konstitucionālo tiesību eksperti uzsver, ka mums ir pārāk niecīgs nepieciešamo balsu skaits prezidenta ievēlēšanai, tāpēc kārtība būtu jāmaina. Un viens no variantiem paredz, ka prezidentu varētu vēlēt 100 deputāti kopā ar 100 pašvaldību vadītājiem.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Lazdiņš uzsver, ka, viņaprāt, ideālākais modelis būtu, ja prezidentu vēlētu tauta, un, kā liecina socioloģiskās aptaujas, šādam modelim ir arī vislielākais atbalsts. Lazdiņš piekrīt, ka vēlēšanas kopā ar pašvaldību pārstāvjiem būtu solis tuvāk tautas vēlētam prezidentam un slepenās vienošanās būtu grūtāk realizējamas. Lielāka nozīme būtu arī diskusijām televīzijā, uzskata Lazdiņš.

Latvijā ir 119 pašvaldības, tāpēc vēl jādiskutē, kā izvēlēties tos 100 domju vadītājus, kuriem dod iespēju balsot par prezidentu, un kas notiek, ja atkal tiek īstenota pašvaldību reforma un to skaits būtiski mainās. Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis iecerētās izmaiņas atbalsta.

Līdzīga kārtība jau ir Igaunijā, taču kaimiņvalstī Valsts prezidentu pašvaldību vadītāji vēlē tad, ja divreiz par to nav izdevies vienoties parlamentam. Profesors Pēters Jervelaids skaidro, ka pēc pēdējām prezidenta vēlēšanām arī kaimiņvalstī sāktas diskusijas, ka prezidentu jau uzreiz pirmajā kārtā varētu vēlēt kopā ar pašvaldību vadītājiem.

Arī pašvaldībās ir deputāti, un no demokrātijas viedokļa ir jāļauj arī viņiem vēlēt Valsts prezidentu, uzskata Jervelaids. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībās ir vairāk tautas un vietējo pārstāvju nekā parlamentā, kur vairāk strādā politiķi.

Nākamnedēļ uz pēdējo sēdi sanāks darba grupa, kura vērtē prezidenta iespējamo pilnvaru paplašināšanu un ievēlēšanas kārtības maiņu. Pēc tam varētu tikt iesniegti attiecīgi grozījumi, kas rosinātu prezidentu turpmāk vēlēt jau kopā ar pašvaldību vadītājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti