Viņš paskaidroja, ka Rīgā valsts iestādes nespēj noturēt kadrus, jo atalgojums dzīvei galvaspilsētā, daudzuprāt, ir pārāk mazs. Tipiski, ka atnāk jauns cilvēks pēc mācībām universitātē un tad pēc kāda laika sāk strādāt privātajā sfērā. Tādējādi mazinās pakalpojumu kvalitāte.
Reģionos ir tieši otrādi – labi kandidāti, kuri nepamestu esošo darba vietu, bet kuriem atalgojums valsts iestādēs šķistu gana labs.
Krauklis pauda pārliecību, ka Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Kultūras ministrija ir vienīgās, kam būtu jāatrodas Rīgā. Savukārt pārējās vai vismaz to departamenti varētu atrasties citur Latvijā. Krauklis domā, ka šāda sistēma būtu arī lētāka.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Jānis Eglīts gan bija atturīgs pret šo ideju. Viņš norādīja, ka ar valsts iestāžu pārlikšanu uz reģioniem nevar atrisināt to iztukšošanos.
Tā vietā reģionu vadībām vairāk ir jādomā, kā nodrošināt darbavietu pašu mājās un kopā ar valsts iestādēm sekmēt tādas sistēmas veidošanos, kurā uzņēmējs pats izvēlētos strādāt konkrētos projektos.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone bija atturīga pret šo ideju, norādot, ka drīzāk ir jāsāk ar „kārtīgu funkciju auditu” valsts pārvaldē.
RACA ietilpst bijušo rajonu centri, izņemot republikas pilsētas Rīgu, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni, Ventspili, Valmieru, Jelgavu un Jūrmalu, savukārt ieskaitot Smilteni.
