Rosina bērnu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piemērot piespiedu darbu

Latvijā vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka, un šo pienākumu vecāka vietā pilda valsts. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju ir ieviesusi jau vairākus tiesību ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem. Politiķi piedāvā jaunus ierobežojumus.

ĪSUMU:

  • Parādnieku skaits, kuru vietā valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus pēdējos trīs gados, ir ar pieauguma tendenci.
  • 2018.gadā tie bija 40 tūkstoši, bet pērn – 42 ar pusi tūkstoši.
  • Savukārt neatgūtie valsts līdzekļi no 41,6 miljoniem eiro 2018. gadā pieauguši līdz 43,8 miljoniem eiro 2020. gadā.
  • Valsts atgūst tikai piektdaļu no izmaksātās summas.
  • Alimentu nemaksātājiem ir virkne ierobežojumu, un politiķi piedāvā jaunus.

Latvijā vidēji katrs septītais bērns no sava vecāka nesaņem uzturlīdzekļus.Linda Zalāne

Bērnu skaits, kuriem uzturlīdzekļus ik mēnesi izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, kopš 2018. gada pieaug, un tie ir vairāk nekā 39 tūkstoši bērnu. Kopējais mēnesī izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs ir 4,5 miljoni eiro. Savukārt kopējais vecāku skaits, kas nepilda savu pienākumu pret bērnu un nemaksā viņam uzturlīdzekļus, ir vairāk nekā 42 tūkstoši personu.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju turpina meklēt risinājumus, lai motivētu uzturlīdzekļu parādniekus izpildīt saistības gan pret savu bērnu, gan pret Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Vītols pauda, ka statistika par parādnieku apjomu nav iepriecinoša un trauksmes zvani jāzvana aizvien sparīgāk.

“No šiem 42 tūkstošiem parādnieku tikai 10 tūkstošiem ir oficiāli reģistrētas darbavietas.

Ir grūti piedzīt kādu summu no šiem cilvēkiem, ja viņiem nav oficiālu ienākumu. Lai arī tā ir vispārēja valsts ekonomikas problēma, tomēr mēs mēģinām nākt pretim, ieviest mehānismus, proti, līdz šī gada 30. jūnijam likumā ir tā saucamais labvēlības periods, kad parādniekiem ir iespēja dzēst pamata parādu un nemaksāt likumiskos procentus, jo, kā zināms, uzturlīdzekļu parādiem nav noilguma,” sacīja Vītols.

Parāda summa vidēji ir līdz pieciem tūkstošiem eiro.

Parādniekiem samērā lieli ierobežojumi

Andis Vītols norādīja, ka esošie ierobežojumi parādniekiem ir samērā lieli. Alimentu nemaksātājiem ir liegts saņemt šaujamieroču atļauju, ziņa par parādnieku tiek publicēta vietnē “Latvija.lv” un informācija nonāk arī kredītinformācijas birojā. Tāpat alimentu nemaksātājiem ir liegts ieņemt dažādus augstus amatus, saņemt pilsonību.

“Tomēr spēcīgākā ir kriminālatbildība, kas ir spēkā kopš 2017. gada. Šis ir izrādījies arī efektīvs pasākums, jo Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija 2019. un 2020. gadā (katrā no tiem) policijai nosūtījusi gandrīz 700 iesniegumus par kriminālprocesa uzsākšanu. Piemēram, 2018. gadā, kad šis process tikai sākās, tad bija tikai 269 iesniegumi. Pārsvarā personas tiek notiesātas ar piespiedu darbu. Reāla brīvības atņemšana pagājušā gadā piespriesta tikai divām personām,” atklāja Vītols.

Tāpat alimentu nemaksātājiem var noteikt transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārstāve Ieva Bērziņa stāstā, ka šobrīd šāds liegums ir vairāk nekā 1700 personām.

“2020. gadā liegumi tika uzlikti 1880 vadītājiem, bet 2019. gadā – 667. Tātad ir uzlikts gandrīz trīs reizes vairāk liegumu. Šogad jau ir uzlikti 55 cilvēkiem. Kopumā visā periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz šim brīdim liegumi ir uzlikti 2664 vadītājiem,” pastāstīja Bērziņa.

Iecere par vēl bargākiem ierobežojumiem

Tomēr Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) uzsvēra, ka kopš 2018. gada strauja naudas līdzekļu atgūšana nav bijusi. Viņaprāt, ar esošajiem ierobežojumiem ir par maz.

Ģirģens rosina normatīvajos aktos paredzēt iespēju bērnu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piemērot piespiedu darbu: “Pirms tiesas viņi dodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru, un viņi savā veidā piespiedu kārtā tiek nodarbināti darbos, kur no šīs algas viņi ne tikai samaksātu  bērniem alimentus, bet arī nopelnītu sev iztikas līdzekļus. Pēc statistikas redzams: 40 tūkstoši personu ir alimentu nemaksātāji un no tiem 63% ir vīrieši vecumā līdz 45 gadiem, kuriem nav oficiālas darbavietas, nav arī nekādu īpašumu. Viņiem pilnīgi nekas nenotiek. Nākamā problēma, skatoties nākotnē: kādu pensiju viņi saņems? Līdz ar to viņi būs valsts apgādībā.”

Līdz šim visu šo ierobežojumu ieviešana sekmējusi to, ka par 6% palielinājies regresa kārībā atgūto uzturlīdzekļu apmērs, salīdzinot ar 2018. gadu. Un pērn regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmērs veido 12,48 miljonus eiro.

Arī Tieslietu ministrija spērusi nākamo soli, un Saeima šī gada 7. janvārī jau konceptuāli atbalstīja jaunus tiesību ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem – aizliegumu spēlēt azartspēles un uzturlīdzekļu parāda piedziņas lietas nodošanu ārpustiesas piedzinējiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt