Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Rosina augstskolās uzņemt tikai labākos

Rosina augstskolās uzņemt tikai labākos

Latvijai ir jāizšķiras, vai augstskolās uzņemt visus un dalīt diplomus viduvējībām vai samazināt augstākās izglītības aparātu un sagatavot augstākās klases speciālistus. Tā uzskata izglītības politikas veidotāji, rosinot augstskolās neuzņemt studētgribētājus ar zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. LTV raidījumā “Tieša runa” izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) precizēja – kritēriju paaugstināšana attiektos uz budžeta studiju vietām.

Vēsturiski centralizētie eksāmeni izveidoti kā mēraukla, lai novērtētu katra skolēna individuālās zināšanas un izceltu labākos. Taču mūsdienās eksāmeni vairs nav galvenais stimuls, lai iestātos augstskolā. Maksas grupās uzņem teju ikvienu, un vēl jo vairāk – vasarā neizdodas aizpildīt pat visas budžeta vietas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina augstskolas neuzņemt studētgribētājus ar zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tas mazinātu arī pirmkursnieku atbirumu, kas aizvien ir pietiekami liels. Studijas pārtrauc aptuveni katrs piektais students.

"Tā ir nosacīti tāda pātadziņa, ar ko motivēt arī skolēnus saprast to, ka tas eksāmens ir lietderīgs.

Šobrīd nereti viņiem nav tās motivācijas, priekš kam viņu kārtot, ja to nekur neprasa un tāpat var iestāties," teica IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

Šādas izmaiņas kvalitātes vārdā atbalsta arī paši studenti.

"Pabeigt skolu un nokārtot eksāmenu ar tikai 5%, tas nav labākais risinājums. Būtu noteikti jāizskata šīs prasības. Mēs arī esam atvērti uzņemšanas kritērijiem. Pēc vidusskolas augstskola nav vienīgais ceļš, ko cilvēks dzīvē var izvēlēties," norādīja Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.

"Problēma ir tāda, ka mums Latvijā nav nemaz tik daudz cilvēku, kas vispār studē. Un mums ir vajadzīgi studējošie visdažādākajās dzīves jomās," atzīmēja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Tikmēr augstskolas piesauc cilvēka tiesības – studēt un attīstīties. Ja valsts to aizliegs, atsevišķās nozarēs, iespējams, vispār nebūs, kas studē.

Studējošo skaits pēdējo gadu laikā sarucis par vairākiem desmitiem tūkstošiem, pērn sasniedzot vēsturiski mazāko skaitu. Studentu skaitam samazinoties, cieš augstskolu budžets, un universitātes nenoliedz, ka konkurence par iekļūšanu studiju rindās ir niecīga.

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka prasību līmenis, ja programma tiek īstenota vairākās augstskolās, tad iestāšanās prasību līmenis visu laiku tiek samazināts. Mūsu uzskats ir, ka tas ir jāatstāj pašām augstskolām - atlasīt sev piemērotākos studiju reflektantus," sacīja Vētra.

Līdzīgi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeraden (“Vienotība”) diskusijā “Tiešā runa” piekrita Vētras kritikai par ieceri. Viņš arī norādīja, ka pieaugs cilvēku skaits, kuri sāks studēt mūža vidū, un tad viņiem varētu rasties sarežģījumi jaunajā sistēmā.

Neraugoties uz augstskolu iebildumiem, IZM norāda, ka pienācis laiks izšķirties – vai vēlamies kvalitāti vai kvantitāti.

"Tur arī jābūt tām mūsu izcilībām, lai arī mēs kā valsts paceļamies ar augstiem rezultātiem, nevis esam viduvējība ar lielu absolventu skaitu," skaidroja IZM parlamentārā sekretāre.

Cik liels varētu būt pareizo atbilžu slieksnis, lai studēt drīkstētu? Ministrijas parlamentārā sekretāre pieļauj, ka tie varētu būt 40%. Tiesa, par šo ideju vēl tikai diskutē un konkrētus lēmumus tuvākā laikā vēl nepieņems.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti