Balvos atskurbtuve ierīkota Valsts policijas telpās. Platība ir gana liela – vairākas telpas, kur katram klientam ir matracis, labierīcību vietā – caurums grīdā. Atskurbtuvju uzturēšana nav lēta.
"Ir četri uzraugi, un katram ir minimālā alga. Ir apkopēja, kurai arī ir minimālā alga. Un cik tas algās vien izmaksā?! Jo uz materiāliem, uz remontiem mēs esam tādi ļoti pieticīgi. Daudz mums palīdz Sarkanais Krusts – konkrēti ar segām, ar aprīkojumu, ar gultām, ar matračiem," skaidroja Balvu novada pašvaldības policijas priekšniece Rita Kravale.
Lai arī pieprasījums ir liels, atskurbtuves nav pieejamas katrā pašvaldībā.
Pārmērīgi alkoholu vai narkotikas lietojošu cilvēku ir daudz, un likums nosaka dienestiem šādas personas nogādāt drošā vietā, tajā skaitā atskurbtuvēs.
"Ievietot personas, kuras atrodas tādā alkohola reibumā, ka var nodarīt kaitējumu sev vai pārējiem. Kā arī agresīvi noskaņotas personas, kurām apreibinošu vielu ietekmē uzvedība ir kļuvusi tāda, ka ir bīstama apkārtējiem," turpināja Kravale.
Tā vietā, lai uzturētu savu atskurbtuvi, pašvaldības slēdz sadarbības līgumus ar kaimiņu novadiem, kur tās ierīkotas. Piemēram, uz atskurbtuvi Balvos klienti tiek vesti no Gulbenes, Alūksnes un pat no vairāk nekā 80 kilometru attālās Madonas.
"Pašvaldība norēķinās par savu klientu, kas ir nogādāts atskurbtuvē no viņu novada. Šeit mēneša laikā ir ievietotas 64 personas un tikai 25 personas ir bijušas no Balvu novada. Pārējās personas ir atvestas no citiem novadiem," norādīja Kravale.
Balvos atskurbtuves pakalpojuma izmaksas ir 51 eiro.
Gulbenes novada pašvaldībai, lai aizvestu personas uz Balvu atskurbtuvi, gadā nākas šķirties no vidēji septiņiem tūkstošiem eiro. Taču tas esot gandrīz desmit reizes mazāk, nekā uzturēt pašiem savu atskurbtuvi.
"Saliekot uz papīra tās izmaksas, cik tas sanāk, mums bija ap 50 tūkstošiem gadā. Un pilnīgi skaidri saprotam, ka pie esošās situācijas, pie esošiem nosacījumiem un pie mūsu klienta skaita krietni izdevīgāk ir aizvest un kooperēties ar kādu pašvaldību kopā, nekā uzturēt pašiem," sacīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (Latvijas Reģionu apvienība).
Līdz šim valsts piešķīra pašvaldībām par katru atskurbtuves klientu līdzfinansējumu 15 eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tagad rosina palielināt finansējumu.
"VARAM bija ierosinājums, ka tas varētu būt arī daļēji finansēts no akcīzes nodokļa, taču tas as netiek atbalstīts šobrīd no pārējiem partneriem,"
teica VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Tiesa, tas ir politiskas izšķiršanās jautājums. Tikmēr pašvaldībām ar pašreizējo finansējumu esošās atskurbtuves uzturēt kļūst arvien grūtāk. VARAM sola, ka tuvāko mēnešu laikā risinās jautājumu par finansējumu.
