RP vadītājs Edmunds Demiters Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” piedāvāja risinājumu koalīcijā samilzušajai problēmai par atļaujām – izveidot investīciju fondu, kurā tiktu iemaksāta neatgriezeniska maksa – 25 000 latu – papildu ieguldījumam, lai iegūtu uzturēšanās atļauju.
„Mūsu mērķis ir, lai tie, kas šeit iebrauc, lai par to arī maksā,” sacīja Demiters. Fondu pārvaldītu Ekonomikas ministrija. Fondā iemaksātā nauda tiktu piešķirta demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, izglītībai un ekonomikas attīstībai. RP piedāvājumam piekrita arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). Vienlaikus viņš pauda kategorisku viedokli – uzturēšanās atļauju piešķiršana pret nekustamo īpašumu ir greiza valsts politika, kas ir jāpārtrauc.
Arī „Vienotības” pārstāvis Ainars Latkovskis atbalsta ieguldījumu fonda izveidi, bet ir jāturpina atļaut pirkt nekustamo īpašumu, lai iegūtu uzturēšanas atļauju. Vienīgi – varētu paaugstināt limitu, par kādu jāpērk īpašums. Fonda naudu varētu novirzīt pašvaldību attīstībai.
Savukārt ekspolitiķis un idejas tēvs Ainārs Šlesers sacīja – ja tiek pārtraukta šī programma, tad ir jāpasaka skaļi un skaidri, ka ārzemnieki nevar iegādāties īpašumu Latvijā vispār.
Šlesers arī pauda viedokli, ka nozare būtu gatava akceptēt 25 tūkstošu maksu, taču to nevar novirzīt valsts budžeta lāpīšanai.
Eksperte Dace Akule raidījumā atzina, ka latviešiem ir „padomju trauma” no imigrantiem, tāpēc imigrācijas politikā ir jāveic liels mājasdarbs. Pēc viņas domām, risinājums varētu būt gan fonda izveide, gan imigrantu izkliedēšana, lai neveidotos imigrantu kopienas. Tāpat būtu jānoteic kvotas, cik uzturēšanās atļaujas gadā tiek izsniegtas, uzskata eksperte. Viņa rosināja, ka termiņuzturēšanās atļaujas varētu izsniegt līdz diviem termiņiem, tātad desmit gadiem, un pēc tam ārvalstniekam jāizlemj, vai iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai kārtot ilgtermiņa vīzu.
Raidījumā piedalījās arī restorāna „Shangri-La” īpašnieks, ķīnietis Czaņmins Hoa, kurš apliecināja, ka termiņuzturēšanās atļauju Latvijā nav grūti iegūt. Taču, ja tiktu palielināta to cena, ķīniešu plūsma uz Latviju varētu mazināties. Pēc viņa vārdiem, Latvijā no Ķīnas iebrauc vidusslāņa cilvēki, un uzturēšanās atļaujas ir vajadzīgas, lai veidotu biznesa saites ar Ķīnu, kā arī iegūtu iespēju pārvietoties Eiropas Savienībā.
2010.gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi veicinājuši ārvalstu investīciju plūsmu uz Latviju. Trīs gadu laikā tas valsts ekonomikā ir ienesis 419 miljonus latu.
Galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū. No visiem termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ieguldītajiem līdzekļiem 80% jeb 335,23 miljoni latu investēti Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, pārsvarā iegādājoties īpašumus Rīgā un Jūrmalā.
Atļaujas var iegūt, ja iegādājas Rīgā īpašumu par 100 000 latu, bet laukos - par 50 000 latu. Uzturēšanās atļaujas saņēmuši apmēram 7000 ārzemnieku. Lielākā daļa jeb 73% UA pieteicēju ir no Krievijas, kā arī iebraukuši apmēram 500 ķīniešu. Otrie lielākie ieguldījumi - 63,73 miljoni latu - termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir veikti kredītiestāžu subordinētajā kapitālā. Šī summa veido 15% no termiņuzturēšanās atļaujas saņēmušo ārvalstu investoru ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā.
