Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, kas būs atbildīgā komisija Saeima, šī jautājuma izskatīšanā balsoja 48 deputāti, 21 iestājās “pret”, un trīs atturējās.
NA gan iesniegtajos dokumentos Saeimai, kur skaidro un pamato šādu iespējamu grozījumu nepieciešamību, neslēpj, ka runa ir par krievu valodas nozīmi Latvijas ikdienas dzīvē.
“Latvijas darbaspēja tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk - krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem,” teikts NA rakstītajā likumprojekta anotācijā.
NA norāda, ka septiņās lielākajās pilsētās tikai 40% iedzīvotāju ir latvieši. Taču darba meklētāji no reģioniem bieži vien ir latvieši, kuri krievu valodu nezina. Tādējādi viņi nespēj iekļauties lielo pilsētu darba tirgos un ir spiest pamest Latviju, apgalvots anotācijā. “Likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences,” norādīts anotācijā.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā Saeimas deputātiem tie būs jāapstiprina trīs lasījumos.
