"Šobrīd šī tēma atkal kaut kādā ziņā ir aktualizēta. Es īsti nevaru pateikt iemeslus, un es neesmu arī izsekojusi, kurš tieši to ir aktualizējis, bet pašreizējā situācijā es redzu tur diezgan lielu bīstamību, ja mēs palasām tās pašas "oligarhu sarunas", kur arī izskanēja teksti sakārtot LR. Manuprāt, kamēr mums valstī ir tik neveselīga situācija un kamēr pastāv šāda veida riski un bažas, nevajadzētu riskēt ar apvienošanu," sacīja Roķe.
Viņa pieļāva iespēju, ka par sabiedrisko mediju apvienošanu varētu runāt brīdī, kad Latvijas politiskā vide un tajā esošās personas būtu daudz "veselīgākas". "Ja mēs varbūt būsim pilnvērtīga demokrātija, nevis ceļā uz demokrātiju, tad, protams, ka tas ir normāli un sakarīgi, bet šobrīd es tur saskatu diezgan lielus riskus," uzsvēra bijusī LR valdes locekle.
Taujāta, kādu viņa saskata LR iziešanu no reklāmas tirgus, Roķe norādīja, ka minētā procesa īstenošana ir atkarīga tikai no pieejamā finansējuma, jo atbilstoši LR aplēsēm tā iziešanai no reklāmas tirgus būtu nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro. Vienlaikus viņa piebilda, ka ļoti precīzas aplēses radio varēs veikt tikai tad, kad būs skaidri zināmi nosacījumi sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, piemēram, nosakot, kādas reklāmas formas sabiedriskajiem medijiem paliek un kas nepaliek.
Bijusī LR valdes locekle sacīja, ka Eiropā pieredze ir atšķirīga, jo ir valstis, kuru sabiedriskajos medijos saglabātas tādas reklāmas kā kultūras, sporta vai sociālās. Pēc viņas teiktā, Latvijai vispirms jāizšķiras par to, kāds būs modelis sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, lai varētu rūpīgi aprēķināt finansējumu LR no reklāmas negūto ieņēmumu un sadarbības darījumu kompensēšanai, kā arī papildu satura veidošanai. "LR gadījumā tās ir apmēram sešas stundas diennaktī, kas būs jāaizpilda ar kaut kādu saturu. Vai tas ir saturs - raidījums, tad tās ir izmaksas, un arī tad, ja tas ir saturs - mūzika, kad arī ir izmaksas saistībā ar autortiesībām, jo ir kāds, kurš šo mūziku ir atlasījis, ievietojis un saplānojis. Tā kā tas ir tikai un vienīgi finansējuma jautājums," teica Roķe.
Savukārt vaicāta, kā viņa vērtē jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu, kas paredz jaunas institūcijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, bijusī LR valdes locekle norādīja, ka likumā ir svarīgi ļoti strikti un konkrēti noteikt padomes kompetences, jo tajā atradīsies politisko partiju pārstāvji. Viņa sacīja, jaunās padomes izveidošanas priekšrocība ir tā, ka tai nebūs vienlaicīgi jāaizstāv arī komercmediju intereses, jo to darbība atšķiras no sabiedrisko mediju specifikas.
Vienlaikus Roķe norādīja, ka, pat ja sabiedriskie un komerciālie mediji savstarpēji nekonkurēs reklāmas tirgū, tie turpinās sacensties par auditoriju, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) rada interešu konfliktu. "Tur ir pretruna, jo vienu brīdi jāaizstāv sabiedriskie mediji un otru brīdi - komercmediji. Tās intereses saduras, līdz ar to, protams, sabiedriskie mediji ir pietiekami nozīmīgi, lai tiem būtu pašiem savs likums," sacīja bijusī LR valdes locekle.
