Vienā no lielākajiem Latvijas zivju pārstrādes centriem Rojā cilvēki par Krievijas lēmumu ir satriekti.
Rojas novadā zivju zvejošana un pārstrāde izsenis bijusi viena no svarīgākajām vietējās ekonomikas sastāvdaļām. Tieši zivis ir tās, kas rotā gan vietējo novada karogu, gan ģerboni.
Šīs dienas Krievijas lēmums par zivju konservu importa aizliegumu no Latvijas ir bijusi kā auksta duša ne tikai vietējai pašvaldībai un uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem, no kuriem katrs piektais strādā kādā no zivju pārstrādes uzņēmumiem.
Rojas novadā patlaban strādā četri lieli zivju pārstrādes uzņēmumi, vēl nesen tie nodarbināja aptuveni 1000 strādājošo. Vienā no tiem - uzņēmuma “Rānda” cehā, kur vēl pirms gada kūsāja dzīvība, nu ir klusums.
“Tas ir.. tas ir.. Tas ir vāks! Jāsaka tā,” satriekts ir SIA “Rānda” darbinieks Vilnis Smilga.
“Mums jau te strādāja divas maiņas. Ir no Valdemārpils, ir no Rojas, Rudes. Tagad kā pēc jaunā gada mums te uzteica darbu, tā kur kurais paskrēja. Kurš uz Mērsragu, kurš uz Kolku, bet ja tagad arī tur ir ciet...,” stāsta Smilga.
Kopš janvāra “Rānda” līdz ar pirktspējas sarukumu pārtrauca eksportu uz Krieviju. Tagad bez darba mājās sēž arī bijusī SIA “Rānda” darbiniece Sigita Kalve. Ziņas par Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem viņai bijušas smagas.
“Bija šoks, bija liels šoks. Tāpēc, ka mēs vispār bez darba paliksim. Nav jau variantu, un tādiem cilvēkiem kā mums, kas jau ir gados, jau ir krietni, ko padomāt,” nosaka Sigita Kalve.
Viņa aizvien cer, ka uzņēmums darbu atjaunos, un uz ārzemēm nebrauc. Bet bijušās SIA “Rānda” darbinieces Ievas Štulbergas ģimenē, kurā aug divi bērni un abi vecāki strādājuši zivju cehā, situācija ir cita.
“Būtībā vīrs man ir atradis darbu. Arī strādāja “Rāndā” par kūpinātāju un tagad strādā Vācijā. Un es pašreiz dzīvošu uz viņa rēķina,” saka Ieva.
Kad nav darba, pagaidām var piestrādāt gan vietējā kūdras purvā vai arī lasīt un nodot ogas un sēnes. Rudenī un ziemā, kad būs jāmaksā par apkuri, klāsies plānāk. Paši uzņēmēji par darba atsākšanu nav tik droši.
SIA “Rānda” valdes priekšsēdētājs Oskars Grosmanis saka: “Ja nemainīsies situācija ar Krieviju, tad darbu atsāksim tikai 10% apmērā no tā, kas bija. Neviens pārstrādātājs bez Krievijas pilnīgi nevar iztikt”.
“Ko tas var nozīmēt? Šobrīd skats ir tāds, ka tas ir beigu sākums,” saka Grosmanis.
Līdzīga situācija ir arī uzņēmumā “Līcis 93”. Kaut uzņēmums šobrīd attīsta noieta tirgus ASV, Rietumeiropā un citos reģionos, lai sekmīgi tajos ielauztos, vajadzēs vismaz divus gadus. Tāpēc masveida darbinieku atlaišanas ir realitāte.
“Statistiski tas izskatītos, ka vismaz pusei no strādājošo mums nāksies darbu uzteikt. Uz kādu laiku - mēs nezinām. Varbūt mēs pielietosim kaut kādu rotācijas principu, varbūt nē. Mums pirms tam strādāja daudz cilvēku no Bulgārijas. Skaidrs, ka mēs viņus neaicināsim, dosim priekšroku vietējiem strādāt,” stāsta SIA “Līcis 93” valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.
Viegla nākotne nebūs arī Rojas novada domei. Ja konservu fabrikas pārstās strādāt, tā zaudēs 5% budžeta ieņēmumu, tomēr iedzīvotājiem apņēmusies palīdzēt.
“Noteikti. Tie, kam būs grūtības, vērsīsies sociālajā dienestā, lai dome sniedz palīdzību. Ja būs daudz, tad būs jākonsolidē budžets un no kaut kā jāatsakās, bet jādod cilvēkam tas minimālais, lai var paēst un bērnus izskolot,” saka Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce.
Uzņēmēji, kuri pie šādas Krievijas rīcības jau ir pieraduši, sola plinti krūmos nemest. Daudzi gan saka - pat ja tirgu izdosies atrast, savākt kopā atlaisto darbinieku komandu būs teju neiespējami.
Jau ziņots, ka ceturtdien stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Jau maija beigās "Rosseļhoznadzor" paziņoja par plāniem aizliegt ievest Krievijā zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no ES un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.
