Pirmdienās pirmā stunda Rojas vidusskolā ir audzināšana. Šorīt tā notiek ārā. Pie ugunskura, dzerot tēju, ēdot skolotāju vārītā ievārījuma maizītes un atceroties barikāžu laiku. Katra klase aizdedz sveci arī šīs skolas, iespējams, slavenākajam skolniekam.
"Gvido ir mūsējais! Mūsu pienākums ir stāstīt paaudzei, kas ir izaugusi pa šiem gadiem, kas ir barikādes un kas ir Gvido Zvaigzne," teic Rojas vidusskolas direktore Santa Veide.
"Šis te laiks ir ļoti personīgs," saka Gvido Zvaigznes bērnu dienu draudzene, tagad Rojas vidusskolas skolotāja Anda Sebre-Līkopa. "Mēs viņu par Gvidiņu saucām.... Mēs blakus mājās dzīvojām un vienā smilšu kastē spēlējāmies... Un, ja saka, ka par kino nav sākumā interesējies, man gribas apšaubīt, viņš mums bērnībā te tādas izrādes uzveda un pats bija režisors!"
Lai gan pagājuši jau 28 gadi, rojinieki tos laikus atceras labi. Viņi ne tikai devās uz barikādēm, bet tad, kad Gvido jau bija sašauts, organizēja autobusus, lai dotos nodot asinis.
5. februārī pienāca ziņa, ka Gvido Zvaigzne ir miris. Taču Rojas skolā viņš joprojām redzams izlaiduma gada bildē un viņa piemiņa iekalta arī akmenī. Skolotāja Undīne Lemberga atceras, ka krievu valodas skolotājas Poļakovas klasē barikāžu dienās vienmēr dega svecīte.
"Mums klasē tanī solā, kur Gvido bija sēdējis, viņu atcerējās. Mēs tajā dienā tur sēdēt nedrīkstējām un tur dega svecīte," saka skolotāja.
Gvido Zvaigznes piemiņas vieta nu iekļauta arī Lāčplēša dienas lāpu gājiena maršrutā. Rojā savus neatkarības cīnītājus zina, piemin un atceras.
