Dienas ziņas

Izdota grāmata "Nīkrāce cauri gadsimtiem"

Dienas ziņas

Vidzemes slimnīcas darbinieki stāsta par saviem hobijiem

Rogovkas Romas katoļu baznīcas ērģelēm jauns skanējums

Rogovkā Romas katoļu baznīcas ērģelēm jauns skanējums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rogovkā vecās koka baznīcas vietā no 1901. līdz 1914. gadam tika uzcelta mūra baznīca romāņu stilā ar diviem augstiem torņiem. 1939. gadā dekāna Ignata Dekšņa laikā baznīcai iegādāts lielais altāris, baznīcas soli un ērģeles, kuras darinātas Vācijā. Tās pirktas par ziedojumiem, un 2500 latu ziedoja arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Laika zobs ietekmējis ērģeļu skanīgumu un darbību, tāpēc tās bija nepieciešams atjaunot.

Pirms gandrīz 80 gadiem ērģeļu iegādei ziedojumi vākti veselus 10 gadus, bet šoreiz atjaunošanas darbi veikti trīs gadu garumā, apgūstot dažādu projektu finansējumu.

“Sajūta ir laba,” atzīst biedrības “Sovim ļaudim” aktīviste Andra Zubko-Melne. “Ja tu saproti, ka taviem senčiem gāja diezgan grūti ar naudas vākšanu… Ziedojumu vākšana sākās jau 1929. gadā, un tikai pēc 10 gadiem – 1939. gadā ērģeles tika ieskandinātas. Latgale un baznīca – tās ir nesaraujamas saites, un bērniem arī kādreiz pirmā grāmata bija pātaru grāmata. Pātari bija latgaliski, un tā ir valoda. Manuprāt, ir labi, ka arī dievkalpojumi joprojām baznīcas notiek latgaliski, jo es domāju, ka latgaliešu valoda ir mūsu senču valoda. Par to ir jāizdomājās – vai tiešām mēs būsim tā paaudze, kas pārtrauks šo saiti, kas ir gājusi gadsimtiem cauri,” sacīja Zubko-Melne.

Dievkalpojumā ērģeļu mūzikas pavadījumam ir ļoti svarīga rituālā nozīme. Kā saka baznīcas draudzes locekļi, lielākā problēma bijusi gan ērģeļu nepilnīgais skanējums, gan pārāk trokšņainais ērģeļu motors, kas darbojies tik skaļi, ka traucējis lūgšanas un kora dziedātājiem blakus ērģelēm vibrējušas kājas.

“Ir noslēdzies triju gadu maratons. Ir atjaunotas ērģeles,” atzīst Nautrēnu Romas katoļu baznīcas draudzes loceklis Leons Jerumāns. “(..) Mums bija viens ērģelnieks no Francijas, bet ērģeles bija tādā pusmirušā stāvoklī. Viņš uzkāpa, nospēlēja kaut ko un pēc tam spēlēja uz sintezatora. Tad mani pārņēma tāds kauns – mums ir lielas, skaistas ērģeles, un viņas neskan. (..) Tas darbs ir tāds svētīgs un labs. Ir leģenda, ka tas bija pēdējais ērģeļmeistara Kolbes darbs. Tagad mēs tam esam iedevuši otro dzīvi,” norāda Jerumāns.

Zubko-Melne atzīmē, ka ērģelēs ir 1542 stabules, kas ir izņemtas, iztīrītas, lai gan tas nebija darīts 80 gadus.

Kopējais atjaunošanas darbos ieguldītais finansējums ir aptuveni 19 000 eiro. Šobrīd ērģeļu skanējums ir būtiski uzlabojies, un Rogovkas baznīca cer, ka šeit nākotnē rīkotie koncerti piesaistīs lielāku cilvēku uzmanību tieši sakrālajai dzīves pusei. Jau nākamgad, par godu Latvijas valsts simtgadei, notiks arī ērģeļu ieskandināšanas koncerts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti