Robežkontroles punktā "Pāternieki" Latvijas–Baltkrievijas pierobežā būvnieki pēdējo reizi manīti augustā. Šeit aizvien ir virkne nepabeigtu darbu, izmaiņas nepieciešamas arī jau paveiktajā.
Viena no šādām vietām ir dalītā josla vieglo auto un divām kravas automašīnu plūsmām. Tās platumam jābūt 12 metri, taču tagad starp joslām ir šauras un tumšas ejas, traucē arī stabiņi, kurus gan vēlāk iecerēts noņemt.
Pāternieku robežkontroles punkta priekšnieks Pjotrs Krukovskis norādīja: "Pēc rekonstrukcijas mēs redzam, ka tā josla mums 10,50 [metri] kaut kā un uzlikti stabiņi, arī no praktiskā viedokļa tur, kad stāv viena mašīna pie otras blakus, tur nebūs vietas, lai veiktu kontroli normāli."
Robežkontroles punktu infrastruktūra pieder uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kas arī īsteno projektus.
Trīs gadu laikā Pāterniekos izbūvēti jauni paviljoni, autobusa terminālis, palielināts joslu skaits un izdarīti citi darbi, līdzīgi arī robežkontroles punktā "Silene", tomēr – ne līdz galam.
VNĪ skaidroja, ka procesu kavē gan dažādie finansējuma avoti un projektu sadrumstalotība posmos, gan Covid-19 pandēmija.
"Būvnieks novērš defektus un, kad šis posms būs noslēdzies, tad var teikt, ka darbi objektā, tātad robežšķērsošanas vietā būs pabeigti, bet ir vēl mazi pielāgošanas darbi nepieciešami saistībā ar robežsardzi un Valsts ieņēmumu dienesta muitnieku prasībām," skaidroja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības pārvaldes projektu direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.
VNĪ nepabeigtos būvdarbus apsekoja pirms neilga laika. Tikmēr Valsts robežsardzes pārstāvji darba pienākumus pilda pat pagaidu metāla konstrukcijās.
"Tuvojoties ziemas laikam, protams, ka robežsargiem būs tur ļoti grūti un neērti strādāt. Nezinu, kā to apsildīt normāli, tāpēc arī būtu labi, ja mēs līdz ziemas sākumam pārceltos uz paviljonu," sacīja pulkvežleitnants Krukovskis.
To, ka būvniecības laikā robežas punktos strādāt nav viegli, pastāstīja arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāve Sandra Kārkliņa-Ādmine. "Arī būvniecības laikā mums bija diezgan ierobežota šī plūsma, un mēs strādājām tādā būvlaukumā faktiski. (..) Mums ir ļoti būtiski, lai mūsu punkti būtu moderni," viņa piebilda.
Projektu noslēgšana būtiska tādēļ, ka, salīdzinot ar pērno gadu, septembra mēnesī kravas automašīnu skaits šogad bijis par 2000 vairāk.
Arī tagad rindā gaida aptuveni 90 šoferi. Šāda tendence nav saistīta tikai ar kapacitāti, bet arī citiem faktoriem.
VID pārstāve atklāja: "Pēc mūsu rīcībā neoficiālas informācijas uz Baltkrievijas–Lietuvas robežas, proti, Baltkrievijas pusē Baltkrievija īsteno pastiprinātas kontroles pasākumus un ir ieviesusi elektroniskās plombas, kuras piemēro transportlīdzekļiem, kas iebrauc caur šo robežšķērsošanas vietu."
Tāpat Krukovskis atzīmēja: "Runājot par blakus kaimiņvalsts teritoriju Grigorovčinas robežkontroles punktu, viņi jau rekonstruēti 2013. gadā un caurlaidība viņiem ir vairāk nekā mums."
Tomēr Baltkrievijas puse pārrobežu projektu gaitā nav izveidojusi savienojumu ar Latvijā asfaltēto segumu, jāpielāgojas arī jaunajām 2022. gada prasībām par darba norisi Eiropas Savienības ārējā robežā, birokrātiski un tehniski veicot virkni precizējumu.
Papildu projekta noslēgšanas aizkavēšanās iemeslus komentēja VNĪ pārstāvis: "Papildu rozetes, papildu apgaismojums, iespējams, tur nedaudz pamainās arī kaut kādas [lietas]. Mēs ceram, ka novembrī jau attiecīgi vismaz Pāterniekus varēs apdzīvot, Silenē tad decembris."
Līdz šim kapacitātes uzlabošanas projektos Pāterniekos ieguldīti 3,2 miljoni eiro, bet Silenē 2,4 miljoni eiro, ko veido gan valsts, gan Eiropas Savienības un pārrobežu projektu fondu finansējums.
