Pujāts deputātiem sacīja, ka Latvija arī turpmāk saglabāsies pievilcīga kā tranzītvalsts nelegālajiem robežšķērsotājiem. Tāpēc ārējās robežas stiprināšana ir jāturpina. "Tas ir kompleksi veiktais pasākums, robežas stirpināšana, sadarbība ar kaimiņvalstīm. Līdz ar to - 470 pārkāpēji, kuri nāca Latvijas virzienā, līdz robežai nemaz netika. Tātad, ja mēs efektīvi darbojamies, organizētā noziedzība sāk izvēlēties citus maršrutus," teica Pujāts.
Tomēr kopējais nelegālās imigrācijas spiediens uz Latvijas ārējām robežām, salīdzinot ar aizpērno gadu, ir pieaudzis. Proti, pērn par 67% palielinājies aizturēto personu skaits par nelegālo zaļās robežas šķērsošanu. Lielākoties tie bija Vjetnamas pilsoņi. Viņi no visiem nelikumīgajiem robežas šķērsotājiem veidoja 75%. Šo cilvēku pārvietošana, kuru mērķis ir caur Latviju nokļūt citās Eiropas Savienības valstīs, ir organizētās noziedzības rūpals, sacīja Pujāts.
"Čečeni organizē vjetnamiešu pārvietošanu. Krievijas pilsoņi no Čečenijas reģiona ir vieni no aktīvākajiem. Agrāk mēs saskārāmies arī ar Armēnijas izcelsmes [noziedzniekiem]. Pagājušajā gadā tikai divi Latvijas piederīgie bija iesaistīti pārvietošanā. Ļoti bieži organizētājs ir no Krievijas - čečens, bet sagaidītājs brauc no Polijas," teica Pujāts.
Latvijā ir mainīta kriminālsodu politika. Tagad par liela skaita personu pārvietošanu vai to darīšanu organizētā grupā piemēro reālus cietumsodus. Pujāts domā, ka tas arī devis savu artavu nelegālās imigrācijas mazināšanā. Robežsargi novērojuši, ka organizētās noziedzības vadītās nelegālo imigrantu grupas kļuvušas mazākas. Samazinājusies arī Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās šajās noziedzīgajās aktivitātes. Pērn par to aizturēti divi Latvijas iedzīvotāji.
Nesamazinās tās grupas, kuru mērķis ir nokļūt Latvijā, lai prasītu patvērumu. Robežsargi nereti aiztur ap 20 cilvēku grupu. Šie cilvēki nemaz neslēpjas, bet aizturēti pieprasa patvērumu.
Kā tranzīta valsts Latvijas ir un būs pievilcīga, uzskata Pujāts. Tajā pašā laikā Latvija arī kļūst par gala mērķi nelegālās nodarbinātības jomā. Par 58% pieaudzis to gadījumu skaits, kad trešo valstu pilsoņiem atsaka ieceļošanu Latvijā. Pamatā tie ir Ukrainas, Gruzijas un Moldovas pilsoņi, kuriem ir atvieglota robežas šķērsošana. Tomēr viņu ierašanās mērķis nav tūrisms, pauda Pujāts.
"Pamatā tā ir cīņa ar ēnu ekonomiku. Šie cilvēki ierodas nelikumīgi strādāt gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Proti, viņiem nav atpakaļceļa biļetes. Viņiem nav norādīts pietiekami uzturēšanās līdzekļu. Visi indikatori norāda, ka viņi ierodas, lai veiktu nelikumīgu nodarbinātību," deputātiem teica Pujāts.
Cīņa ar nelikumīgu robežas šķērsošanu būs robežsardzes prioritāte arī šogad un nākamgad, atzina robežsardzes vadītājs. Savukārt atbildīgās komisijas deputāti, uzsverot, ka valsts drošības garants ir stipra robeža, solīja robežsardzi atbalstīt.
