Austrumu robeža
Pēc tam, kad Krievijas sāka iebrukumu Ukrainā, vairāki simti protestētāju Polijas–Baltkrievijas robežpunktā aizšķērsoja ceļu kravas mašīnām, kas bija ceļā uz Baltkrieviju un Krieviju. Protestu dēļ pie robežas izveidojās daudzu desmitu kilometru gara kravas automašīnu rinda.
Valsts robežsardzes priekšnieks atklāja, ka arī Latvijā ir risks šādām aktivitātēm: "Parādās sabiedriskā aktivitāte līdzīgas darbības veikt Latvijā.”
Taču viņš aicināja cilvēkus šādi nerīkoties, atgādinot, ka tas ir likumpārkāpums: “Mazākais, tas ir ceļu satiksmes apdraudēšana, sabiedriskās kārtības apdraudēšana.”
Pujāts mudināja cilvēkus, kuri vēlas atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus, palīdzēt Latvijā nokļuvušajiem bēgļiem ar izmitināšanu un ziedot naudu šo cilvēku atbalstam.
Kopumā raksturojot situāciju uz austrumu robežās, Pujāts pastāstīja, ka no Ukrainas kara bēgošie un Eiropas valstu iedzīvotāji, kuri bija uzturējušies Krievijā, mēdz izmantot ceļus caur Krieviju un tālāk caur Latviju nokļūšanai citās Eiropas valstīs. Mazākā daļa cilvēku paliek Latvijā – līdz šim palikšanai Latvijā izsniegtas 342 vīzas no kopumā diviem tūkstošiem izsniegto vīzu.
Savukārt Krievijas pilsoņu iebraukšana Latvijā nav būtiski pastiprinājusies, un pašlaik to dara tikai cilvēki, kuriem ir iepriekš izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Taču apstājusies jaunu vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem.
Robeža ar Lietuvu un Igauniju
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 23. martā izbraukuma sēdē skatīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu uzdot valdībai Latvijā uz laiku atjaunot robežkontroli uz sauszemes robežām arī ar Lietuvu un Igauniju. Šī iecere tika noraidīta.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (“Konservatīvie”) skaidroja – lai atjaunotu kontroli uz Eiropas Savienības (ES) valstu savstarpējām robežām, jāņem vērā ES Šengenas zonas regula, kas šādu soli pieļauj tikai ļoti nopietna apdraudējuma gadījumā kā galējo līdzekli. Un Latvijai tagad ieviest šādu kontroli nav pamata, jo nav attiecīga apdraudējuma.
Turklāt robežas kontroles atjaunošana nozīmētu komplicētas izmaiņas: robežu varētu šķērsot tikai atļautajās vietās, citi ceļi pāri robežām būtu jāslēdz, kā arī vajadzētu patruļas uz zaļās robežas. Tas savukārt nozīmētu kontroles rindas uz robežas šķērsošanu, skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks.
