Pujāts uzsvēra, ka viņam kā Robežsardzes jaunajam priekšniekam galvenais ir turpināt uzsāktos darbus: austrumu robežas izbūves pabeigšanu un personāla kapacitātes stiprināšanu, īpaši ārējās robežas apsardzībai.
Savukārt galvenie izaicinājumi saistīti ar izmaiņām Eiropas Savienības regulējumā. “No Latvijas un pārējām dalībvalstīm tiek gaidīta un ar regulām norādēm tiks noteikta lielāka dalība kopējās ārējās robežas uzraudzībā – līdz pat 10 tūkstoš [cilvēku liela] kontingenta sagatavošana, izvietošana uz operācijām Vidusjūrā un citos karstajos punktos.”
No Latvijas tas prasīs nopietnus cilvēkresursu ieguldījumus, norādīja Pujāts.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ES gan pēdējā gada laikā izdevies mazināt nelegālās migrācijas plūsmu. “Cilvēku kontrabandisti vēlētos izmantot Latviju, ja Latvijas infrastruktūra nebūtu pietiekami labi sakārtota, ja Latvijas robežsargi neveiktu savus pienākumus pietiekami augstā līmenī,” sacīja Pujāts.
Tāpat gaidāms, ka būs stingrākas prasības attiecībā uz bezvīzu ceļotājiem no tādām valstīm kā Gruzija, Moldova un Ukraina. Un tas nozīmē, ka nepieciešami tehniskie risinājumi šo cilvēku pārbaudei un jābūt gataviem viņus pārbaudīt.
Pujāts atklāja, ka ir uzlabojusies sadarbība ar Krieviju robežsardzi: “Mums ir izdevies pēc aizturēšanas vairāk nekā 80 personas atgriezt atpakaļ uzreiz, un Krievijas robežsargi aizturējuši 472 personas, kuras devušās Latvijas virzienā.” Viņš to skaidroja ar to, ka attiecības ar Krieviju tiek būvētas soli pa solim, un daudz izšķir personīgie kontakti.
