Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu mēģinājuši 683 cilvēki. Savukārt aizvadītajā diennaktī tika novērsti 38 mēģinājumi nelikumīgi tikt Latvijas teritorijā. Migrantu grupa, kas vairākas dienas nelikumīgi uzturējās uz Latvijas–Baltkrievijas robežjoslas, ir atgriezta Baltkrievijā.
"Ņemot vērā Lietuvas krīzi un notikumus, kas notika uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, mēs savlaicīgi jau gatavojāmies. Gan robežsardze, gan ar sadarbības partneriem. Un bijām gatavi šādam notikumu pavērsienam," stāstīja Kusiņš.
Nelikumīgi robežšķērsotāji, kurus notver Latvijas robežsargi, vēlas atgriezties Baltkrievijā un doties uz valsti, no kuras ir izceļojuši. Taču Baltkrievijas robežsargi ar varu cenšas izbīdīt viņus uz Latvijas teritoriju, stāstīja Kusiņš. Visvairāk šādos gadījumos cieš migrantu grupās esošie bērni, kuri diemžēl kļūst par situācijas ķīlniekiem.
"Kā mēs saprotam, ir māte, ir tēvs katrā ģimenē. Un viņi faktiski bija izplānojuši šo braucienu, lai nelikumīgi nokļūtu Eiropā, – bērni kā jebkurā ģimenē ir tikai bērni," norādīja robežsardzes pārstāvis.
Personāla trūkumu robežsardzes Daugavpils pārvaldē neizjūt – Latvijas–Baltkrievijas robežas apsardzībā ir iesaistīti citu teritoriālo pārvalžu robežsargi, kinologi un aviācijas spēki. Būtisku atbalstu sniedz Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze un Valsts policija, kā arī "Frontex" pārstāvji. Novērsta ir problēma ar komunikāciju starp robežsargiem un migrantiem – nepieciešamības gadījumā tulkošana notiek attālināti.
"Katrā grupā faktiski ir personas, kuras pārvalda angļu, vācu vai krievu valodu. Minimāli tiek izmantota žestu valoda. Attālinātā veidā, izmantojot telefonu, interneta saziņa var notikt arī uz valsts robežas," stāstīja Kusiņš.
Pēc viņa teiktā, ir nepieciešams palielināt transportlīdzekļu daudzumu un uzlabot to kvalitāti. Šo jautājumu robežsardzē plāno atrisināt līdz gada beigām. Jau septembra sākumā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sāksies pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve 37 kilometru garumā. Šogad sāksies arī pastāvīga žoga izbūve un robežjoslas aprīkošana.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
