Pasažieru prāmja „Tallink” ienākšanu Rīgas ostā robežsardzes suņi nenovēro bieži. Pārbaudes ir neregulāras, bez noteikta algoritma un notiek, izgaismojoties konkrētu noziegumu riskiem, piemēram, kolēģiem no Zviedrijas vai Norvēģijas drošības dienestiem ziņojot par zagtu automašīnu uz kuģa klāja.
Kārtējā reidā šonedēļ no aptuveni 120 mašīnām, kas atradās uz prāmja, apturētas tiek tikai dažas, pamatojoties uz kādu iepriekš saņemtu informāciju un arī vērojot pasažieru un vadītāju uzvedību, atstājot prāmi.
Visvienkāršākā pazīme ir personas izturēšanās, transporta līdzeklis, kurā viņš pārvietojas, piederība kādai grupai,” atklāj Tirdzniecības ostas robežkontroles punkta priekšnieks Māris Kripe.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta automašīnām ar Lietuvas numuru.
„Lietuviešu viltoto dokumentu skaits ir vislielākais, tie ir 90 - 93 procenti, tos vilto visvairāk, acīmredzot viņi ir visvairāk atsaucīgi pieprasījumam šādā tirgū. [..] Pamatā ir ekonomiskā migrācija un vairāk cenšanās ar šiem viltotajiem dokumentiem, pirms viņi ir atņemti, atgriezties Zviedrijas tirgū,” stāsta Kripe.
Šajā pārbaudē gan robežsardzes suņi neko neatrod un arī dokumenti apturēto auto vadītājiem un pasažieriem kārtībā. Bet aizvadītajā gadā kopumā imigrācijas darbinieki konstatējuši vairāk nekā 1000 nelikumību, no kurām aptuveni simts – tieši ostu pārbaudēs. Konstatēti daudzi vīzu pārkāpumi, kā arī uzsākti 30 kriminālprocesi par dokumentu viltošanu. Sods par šādu darbību gan var aprobežoties tikai ar brīdinājumu, atkarībā no likumpārkāpēja radītā riska valsts drošībai.
