Pēc viņa teiktā, prioritāte ir sakārtot visu austrumu robežu, tostarp nodrošināt robežsargus ar visu nepieciešamo. Tuvākajiem diviem gadiem ir apstiprināts finansējums deviņu miljonu apmērā, bet kopumā ir nepieciešams 21 miljons eiro.
Šāda summa ir nepieciešama Latvijas-Krievijas robežas sakārtošanai. Pērn robeža sakārota 11 kilometru garumā, bet šogad naudas pietiks robežas stiprināšanai vēl 25 kilometru garumā, skaidroja Garbars.
"Mēs sagaidām valdības lēmumu budžeta veidošanas procesā, jo šodien mums ir apstiprināti tuvākajiem diviem gadiem deviņi miljoni eiro robežas sakārtošanai. Kopējās projekta izmaksas tikai Krievijas robežai ir 21 miljons eiro," teica Garbars.
Pagaidām finansējums trūkst Latvijas-Baltkrievijas robežas sakārtošanai. Šīs robežas sakārtošana ir tikpat aktuāla
– ja uz robežas ar Krieviju vairāk aiztur no Vjetnamas nelegāli iebraukušos, tad uz Baltkrievijas robežas šogad aizturētas vairākas Afganistānas pilsoņu grupas.
"Un Afganistānas pilsoņi pamatā pieprasa patvērumu, pamatā paliek Latvijā uz ilgāku laiku, un liela daļa no viņiem var arī pretendēt uz noteiktu statusu Latvijā atšķirībā no Vjetnamas pilsoņiem, kurus mēs vedam uz mājām,” teica Garbars.
Viņš akcentēja, ka Latvija austrumu robežas sakārtošanā nedrīkst atpalikt no saviem kaimiņiem. "Es zinu, ka Igaunijas robežsardze šogad jau izsludina iepirkumu un ir sagatavots projekts, lai uzsāktu robežas ierīkošanu,” teica robežsardzes vadītājs.
Arī Lietuvas robežsardze turpina aprīkot savu robežu.
"Un tiklīdz mēs atpaliksim kaut soli no mūsu kaimiņiem, protams, mēs varam sagaidīt vēl lielāku spiedienu uz mūsu robežu,” brīdināja Garbars.
