Rīgā izveidoto veloceliņu kopējais garums ir vien 44 kilometri, pārējās vietās riteņbraucējiem jāpārvietojas pa ielām vai ietvēm.
Problēmas Rīgas velosatiksmē pamanījuši ārzemnieki, kuri citās valstīs pieraduši pie drošākiem braukšanas apstākļiem. Rīgas ielā sastaptie ārvalstu riteņbraucēji atzīst, ka ir pārāk daudz mašīnu, „te ir traka satiksme un traka braukšana”.
Tomēr situācija ar katru gadu kļūst labāka, arī šogad velosatiksmē gaidāmi krietni uzlabojumi, pilsētas centra ielās - Lāčplēša ielā, Stabu ielā, Bruņinieku ielā, Brīvības un Elizabetes ielās - būs iedalīta atsevišķa josla velobraucējiem.
Autobraucējiem gan būs jārēķinās ar šaurākiem ceļiem un, iespējams, lielākiem sastrēgumiem.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks spriež, ir jāmainās sabiedrības attieksmei pret riteņbraucējiem un tad problēmu nebūs. Velosipēds ir transportlīdzeklis nevis ierīce, kas tiek izmantota sportā vai bērnu izklaidei.
Sākot ar rudeni, kad tiks pieņemtas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, riteņbraucējiem, visticamāk, atļaus arī braukt pa sabiedriskā transporta joslu, lai neveidojas tādas situācijas kā šobrīd, kad velosipēdists ir iespiests pa vidu starp sabiedrisko transportu un automašīnām.
