Jūlija pirmā nedēļa ir laiks, kad mācībām Latvijas augstskolās var pieteikties jaunie studenti. Tradicionāli lielākā interese ir par studijām ir Latvijas Universitātē (LU), kur veidojas studētgribētāju rindas.
“Iespējams, ka Dziesmu svētku laiks dara savas korekcijas šajā pieteikšanās plūsmā, prognozējam, ka pēdējā pieteikšanās plūsma būs lielākā, redzēsim!” atzina LU Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis.
Krietni mazāk studentu klātienē studijām piesakās Latvijas privātajās augstskolās. Daudzām no tām jau pavisam drīz nāksies ierobežot savas mācību programmas, atsakoties no programmām krievu valodā.
Šobrīd Latvijas privātajās augstskolās mācības krievu valodā apgūst aptuveni 5300 studentu. Trešdaļa no tiem ir studenti no ārvalstīm. Tiesa, šāda iespēja būs liegta jau no 2019. gada, kā to paredz grozījumi Augstākās izglītības likumā. Lai arī pēc būtības likums jau ir stājies spēkā, vairāku augstskolu vadītāji ir pārliecināti, ka strīdīgās normas izdosies atcelt.
Šobrīd vislielākais krievu valodā studējošo skaits ir Transporta un sakaru institūtā (TSI). Lai gan lielākā daļa studentu nāk no Latvijas, starp tiem ir arī studētgribētāji no NVS valstīm.
“Ja jautājat manu vērtējumu par labojumiem, es uzskatu, ka tie bremzē mūsu jauniešu attīstību, viņi neveicina jaunu, modernu, augsti izglītotu cilvēku veidošanos. Es gribētu to salīdzināt, kad pirms 20 gadiem tā pati Izglītības ministrija ierobežoja eksakto zinātņu mācīšanu skolās,” pauda TSI rektora pienākumu izpildītājs Juris Kanels.
Citas privātās augstskolas gan ir mazāk kritiskas, jo pieprasījums pēc mācībām krievu valodā sarūk arī ārvalstu studentu vidū.
“Pamatā angļu [valodā studē], jo krievu valodai pēdējos gadus bija tendence samazināties, pēdējos piecos gados. Mums tas nekādas problēmas neradīs. Tas drīzāk radīs mūsu krievu cilvēkiem iespēju vairāk darbu atrast Latvijā un papildināt Latvijas darba resursu, kas ir saspringts,” uzskata Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas rektora padomniece Marga Živitere.
Privātajās augstskolās atzīst - tās likumu ievēros, vairāk attīstot mācības angļu valodā.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA pārstāvji gan ir noskaņota pretoties izmaiņām, jo tā mazināsies augstākās izglītības eksportspēja, dodot priekšroku Lietuvas un Polijas mācību iestādēm.
“Mēs šo programmu izstrādē esam ieguldījuši daudz līdzekļu, mēs par to turpināsim cīnīties,” solīja RISEBA attīstības prorektors Igors Graurs.
“Mēs sanāksim kopā. Mēs pagājušajā nedēļā sagatavojām vēstuli prezidentam. Mēs tagad sēdīsimies kopā un taktiku izstrādāsim,” sacīja Graurs.
Saskaņa ar likumu šis būs pēdējais gads, kad studētgribētāji privātajās augstskolās varēs pieteikties mācībām krievu valodā. Viņiem studijas būs jāpabeidz līdz 2022. gada beigām.
KONTEKSTS:
Lūgumu neizsludināt grozījumus Vējonim izteikusi opozīcijas partija "Saskaņa", norādot, ka priekšlikumu tabulā valodas ierobežojumi iekļauti tikai trešajā - galīgajā lasījumā. Tāpat neizsludināt likuma grozījumus aicināja vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas.
Pēc IZM datiem, aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz vienu procentu. Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.
2018.gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, astoņas juridisko personu dibinātas koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles.
