ĪSUMĀ:
- Rinkēvičs tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministru.
- Rinkēvičs brīdina: Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām notiekošās represijas pret opozīciju var ietekmēt attiecības ar ES.
- Rinkēvičs: Latvijai un Eiropas Savienībai ir bažas par notiekošo Baltkrievijā.
- Baltkrievijas ministrs pārmetumus noraidīja, sakot, ka viss ir likuma ietvaros.
Atzinīgi novērtējot labās Latvijas un Baltkrievijas kaimiņattiecības – īpaši ekonomiskajā aspektā, taču runājot arī par politiskajām norisēm, Silenē - Latvijas un Baltkrievijas robežas tuvumā, 24. jūlijā notika abu valstu ārlietu ministru tikšanās.
Tikšanās notika pāris nedēļas pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, un politiskā situācija kaimiņvalstī bija viens no galvenajiem sarunu tematiem.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pie varas bijis 26 gadus un pretendē uz sesto termiņu amatā. Viņa spēcīgākajiem konkurentiem no opozīcijas kandidēt vēlēšanās liegts.
Opozīcijas kandidātu nereģistrēšana izraisīja protestus un demonstrācijas, kuru laikā pēdējos mēnešos aizturēti vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
Latvijai un Eiropas Savienībai ir bažas par notiekošo Baltkrievijā, teica Rinkēvičs.
“Atsevišķi kandidāti šobrīd atrodas ieslodzījumā, kaut, protams, ir jāvērtē katrs konkrētais gadījums. Otrkārt, represijas, kas ik pa brīdim tiek vērstas pret protestētājiem un atsevišķiem opozīcijas politiskajiem spēkiem un kandidātiem.
Ļoti gribētos cerēt, ka situācija beigās attīstīsies tā, ka mums nebūs nopietnu problēmu pēc vēlēšanām,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš diplomātiski pauda cerību, ka Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības netiks atsviestas atpakaļ desmit gadu senā pagātnē, kad pret Minsku tika noteiktas sankcijas saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem.
Latvijas ārlietu ministrs pēc tikšanās sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka “mēs noteikti negribētu, lai šie procesi attīstītos tik tālu, ka tie iespaidotu nopietni Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības”.
“Mēs bijām vienisprātis, ka tas nav ne Baltkrievijas, ne ES interesēs – redzēt situācijas eskalāciju. Tā izpratne, ka ir jādara viss, lai iekšpolitiskā temperatūra nepieaugtu, ir. Bet, jāsaka, ka ir lietas, ko ārlietu ministri var ietekmēt, un ir lietas, kuras ārlietu ministri var nodot tikai tālāk. Es domāju, ka ES šobrīd skaidri norāda uz to, kādas ir mūsu bažas, un tas ir pareizi. Bet ES šobrīd arī dara pareizi un Latvija noteikti iestājas par šādu politiku – neeskalēt situāciju tik tālu, ka pēc tam vairs nebūtu iespējams risināt tos pašus politisko brīvību un cilvēktiesību jautājumus. Pašlaik ir diplomātijas un politisko sarunu laiks, nevis sankciju vai kaut kādu stingru instrumentu laiks. Lai gan, protams, ja situācija kļūst ārkārtīgi asa un rīcība absolūti nepieņemama, protams, ka ES instrumentārijā ir ļoti daudz un dažādi mehānismi,” atzina Rinkēvičs.
Tikmēr Baltkrievijas ārlietu ministrs Makejs pārmetumus noraidīja, sakot, ka viss notiek likuma ietvaros.
“Zināmā etapā aizturēšanas tiešām bija, taču aizturēšanas notika par konkrētu Baltkrievijā spēkā esošu noteikumu un likumu pārkāpšanu,” uzsvēra Makejs.
KONTEKSTS:
Bez Lukašenko starp atlikušajiem četriem vēlēšanām pielaistajiem kandidātiem opozīcija apvienojusies aiz Svetlanas Tihanovskas, kuras vīru, populāro blogeri Sergeju Tihanovski, apcietināja pēc tam, kad viņš paziņoja par kandidēšanu uz prezidenta amatu.
Lukašenko pozīcijas vājinājusi Covid-19 pandēmijas krīze un Baltkrievijas ekonomiskās problēmas, taču paredzams, ka viņa uzvara 9. augusta vēlēšanās būs vien formalitāte. Kopš viņa nākšanas pie varas pirms ceturtdaļgadsimta Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) nevienas Baltkrievijā notikušās vēlēšanas nav atzinusi par brīvām un godīgām.
