Rinkēvičs: Šis būs pārbaudījumu gads Eiropā un pasaulē

Lai gan aizgājušais gads Latvijai ir bijis veiksmīgs, pašreizējais būs pārbaudījumu laiks Eiropā un pasaulē, teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs ceturtdien, 26. janvārī, iepazīstinot deputātus ar paveikto un iecerēto ārpolitikā.

Latvijai aizgājušais gads, teica Rinkēvičs, ir bijis veiksmīgs saistībā ar Latvijas iestāšanos OECD, Varšavas samitu, NATO flanga nostiprināšanu, kā arī Eiropas valstu un Ķīnas samita (16+1) norisināšanos Rīgā.

Šis gads būs pārbaudījumu laiks Eiropā un pasaulē, teica ārlietu ministrs. "Šis gads starptautiskajā politikā būs pilns ar asiem pagriezieniem un daudzām virāžām. Dažiem tas atgādina amerikāņu kalniņus, dažiem bobsleja trasi. Esmu pārliecināts, ka skeletona un bobsleja lielvalstij Latvijai būs pa spēkam tikt galā arī ar šiem izaicinājumiem," teica Rinkēvičs.

"Ir gaidāmas vēlēšanas Nīderlandē, Francijā un Vācijā. Lielbritānija sāk sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības. Nekas neliecina, ka rimsies krīze Sīrijā, kā arī konflikts Ukrainas austrumos. Diemžēl būs jāsaskaras ar dažu valstu domāšanu un rīcību, kas noliedz ikvienas nācijas tiesības izvēlēties pašai savu likteni," viņš teica.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai ārpolitikā jābūt aktīvai un tā nedrīkst stāvēt malā.

"Bieži dzirdam, ka Latvijai ir jāsēž klusi malā – kā zaķītim zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks. Mēs jau reiz tā darījām, līdz uz laiku zaudējām savas valsts neatkarību.

Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Latvijas ārpolitikai un Latvijas balsij pasaulē, katru dienu un ik uz soļa, ir jābūt vēl vairāk pamanāmai un sadzirdētai. Latvija nedrīkst būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski," teica Rinkēvičs.

Debatēs deputāti gan slavēja, gan kritizēja ārpolitikas plānu. 

Sergejs Potapkins ("Saskaņa") kritizēja Latvijas sankciju politiku pret Krieviju, kā arī Latvijas ārpolitiku par pakļaušanos rietumvalstu prasībām.

Rihards Kols ("Nacionālā apvienība") izcēla ziņojumā labās puses, taču bija kritisks gan par migrācijas draudu nepietiekamu izcelšanu, gan pārāk netiešu Krievijas kritizēšanu ziņojumā.

Savukārt Solvita Āboltiņa ("Vienotība") slavēja ziņojuma fokusu uz drošību un savā uzrunā deputātiem koncentrējās uz kiberdrošību un hibrīdkara draudiem. 

Ikgadējā ziņojumā kā galvenās prioritātes minētas: stiprināt valsts drošību, iesaistīties vienotas un drošas ES veidošanā, balstoties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, attiecības ar ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, eksporta un investīciju veicināšana, atbalstīšana un saiknes uzturēšana ar diasporu.

Attiecības ar Krieviju - hibrīdkara draudi un kiberdrošība

"Mēs nevarēsim uzlabot mūsu divpusējās attiecības, ja starptautiskajā politikā Krievija darbosies no spēka pozīcijām un pārkāps starptautisko tiesību principus. Tāpēc mūs īpaši sarūgtina progresa trūkums Minskas vienošanās izpildē [..].

Būtiski ir veicināt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un atmaskot Krievijas propagandas nepatiesību," teica 

Ārpolitikas ziņojumā attiecībām ar Krieviju ir liela vieta. “Ne mazāk satraucoša [kā terorisma draudi Eiropā] ir pieaugošā spriedze Krievijas un Rietumu attiecībās, ko izraisījušas pieaugošās Krievijas militārās aktivitātes un tās militāro spēju palielināšana pie alianses robežām, pretdarbība Ukrainas situācijas noregulējuma atrašanai, kā arī Sīrijas humānās krīzes padziļināšana,” vēsta ziņojums.

Tiek sagaidīts, ka 2017. tāpat kā 2016. gadā pastiprināta uzmanība tiks veltīta hibrīdajam apdraudējumam un terorismam saistībā ar “Daīš” un Krieviju. Šogad Latvija “turpinās attīstīt nacionālās spējas un starpinstitucionālo koordināciju” kiberaizsardzībā, stratēģiskajā komunikācijā, kā arī kritiskās infrastruktūras un robežu drošībā. Latvija turpinās sadarboties ar ES un NATO dezinformācijas apkarošanā.

Kas attiecas uz NATO - Krievijas dialogu, tiks turpinātas periodiskas diskusijas, fokusējoties uz situāciju Ukrainā, militārās caurskatāmības veicināšanu un nejaušo incidentu iespējas mazināšanu Baltijas jūras reģionā.

Vienlaikus ekonomiskajā jomā Latvija plāno turpināt praktisko sadarbību ar Krieviju robežas demarkācijā, kā arī ekspertu un nozaru līmenī jautājumos, ko neskar sankcijas un kuros ir skaidra Latvijas ieinteresētība. ES līmenī Latvija turpinās uzstāt uz turpmākām sankcijām, kamēr netiks izpildīta Minskas vienošanās.

Šogad būtiski būs turpināt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un atmaskot šīs valsts izplatīto dezinformāciju, deputātiem teica Rinkēvičs. 

Attiecības Lielbritāniju - Kristofers Robins aiziet projām

"Brexit" atgādina stāstu par Vinniju Pūku un viņa draugiem, teica Rinkēvičs: "Kristofers Robins gāja projām. Neviens nezināja, kāpēc viņš iet, neviens nezināja, uz kurieni viņš iet (..). Tomēr katram Meža iemītniekam bija skaidrs, ka tam beidzot jānotiek."

Tomēr attiecībās ar Lielbritāniju Latvija grib turpināt uzturēt ciešas ekonomiskās attiecības, "kas nodrošina brīvu savstarpējo tirdzniecību un balstās ES Vienotā tirgus principos".

Tāpat Latvija uzsver ciešu attiecību saglabāšanu starp ES un Lielbritāniju ārlietās, drošības politikā, kā arī brīvības un tiesiskuma jautājumos.

Latvija iestāsies par Lielbritānijā dzīvojošo valstspiederīgo tiesisko statusu un tiesisko noteiktību nodarbinātības un sociālās drošības jomā.

Saistībā ar Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES gaidāms, ka pieaugs “Nordic-Baltic Eight” plus formāta vērtība, tradicionālajā Ziemeļu Nākotnes foruma diskusiju formātā apvienojot Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Lielbritāniju.

Ir skaidrs, ka sarunas par nākamo ekonomisko attiecību modeli ar Lielbritāniju būs ļoti grūtas, teica Rinkēvičs, atsaucoties uz neseno premjerministres Terēzas Mejas runu par "Brexit".

Transatlantiskās attiecības

"Pēdējo 100 gadu laikā Eiropas un ASV liktenis ir cieši saistīts. Brīžos, kad esam sadarbojušies, lai stiprinātu mūsu kopīgo vērtību telpu un to aizsargātu, tas nācis par labu stabilitātei un mieram kontinentā. Brīžos, kad viens otram uzgriezām muguru, maksa bija augsta visiem," deputātiem atgādināja Rinkēvičs.

Par jauno ASV administrāciju ārpolitikas ziņojumā bažas netiek paustas: “Ar jauno ASV administrāciju Latvija veidos ciešu sadarbību gan kā NATO sabiedrotais, skaidri apzinoties dalības aliansē garantijas un pienākumus, gan kā valsts, kuras interesēs ir dinamiskas un mūsdienu situācijai atbilstošas transatlantiskās attiecības.

2017. gadā Latvija aktīvi turpinās sadarboties ar ASV prezidenta administrāciju, ASV Kongresu, ārpolitikas un drošības politikas ekspertiem, lai veicinātu ASV politisko un praktisko sadarbību ar Latviju, Baltijas valstīm un NB8 reģionu.”

Gaidāms, ka tiks veidots ciešs dialogs ar Kanādu - gan saistībā ar Kanādas vadīto NATO bataljona uzņemšanu Latvijā, kas notiks 2017. gada pavasarī, gan ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA).

Tirdzniecība

Ziņojumā pausts, ka eksports uz Krieviju un NVS valstīm turpinās samazināties, tomēr ES noslēgtie līgumi ar Gruziju, Ukrainu un Moldovu varētu palielināt tirdzniecību ar šīm valstīm.

Tiks noslēgti vairāki dubultās nodokļu neaplikšanas līgumi ar Dienvidāzijas valstīm, kā arī uzsākts darbs pie investīciju aizsardzības līguma ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Konkrēts solis, ko Latvija spers šogad, būs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atkalatvēršana ASV.

Austrumu partnerība

Rinkēvičs izteica cerību, ka Gruzijas un Ukrainas iedzīvotājiem tiks panākts bezvīzu režīms.

"2017. gada nogalē Briselē notiks kārtējais Austrumu partnerības samits, kurā Eiropas Savienība atkārtoti apliecinās Austrumu partnerības nozīmi Eiropas Savienības ārpolitikā un sniegs atbalstu valstīm, kuras ir noslēgušas Asociācijas līgumus - Ukrainai, Moldovai un Gruzijai," teica Rinkēvičs.

Diaspora

Ārlietu ministrija plāno atbalstīt līdz 100 diasporas projektus, it sevišķi tos, kas vērsti uz diasporas jaunās paaudzes latviskās identitātes saglabāšanu un patriotisko izglītošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti