Ministri apsprieda Krievijas agresiju Ukrainā un NATO un Eiropas Savienības (ES) stingros atbildes soļus, stiprinot sankcijas pret Krieviju un turpinot visa veida palīdzību Ukrainai.
Rinkēvičs sacīja, ka, lai arī ES valstis ir darījušas daudz un sniegušas praktisku palīdzību, Ukrainai nepieciešams daudz plašāks atbalsts, tai skaitā jaunas militārās tehnikas piegādes.
"Ir jāpastiprina arī sankcijas enerģētikas jomā, jāmazina atkarība no Krievijas gāzes un naftas. Jādara viss, lai Ukraina spētu noturēties pretī Krievijas agresijai,” uzsvēra Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzīmēja Vācijas neatsveramo lomu Eiropas drošības stiprināšanā un augstu novērtēja Vācijas sniegto atbalstu un militāro klātbūtni NATO austrumu flangā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka NATO samitā, kas notiks jūnijā Madridē, Latvija stingri iestāsies par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes nodrošināšanu reģionā.
“Tāpat būtu jāuzsver NATO atvērto durvju politika, bet Krievija skaidri jādefinē kā viens no pamata izaicinājumiem un riskiem Eiropas stabilitātei un mieram,” sacīja ministrs.
Bērboka uzsvēra, ka visas Eiropas drošība ir nesaraujami saistīta ar Baltijas drošību, tāpēc mūsu reģiona valstis var paļauties uz Vācijas atbalstu.
"Mēs šodien sūtīsim Maskavai skaidru vēstījumu, ka mēs aizstāvēsim mieru, suverenitāti un brīvību, bet NATO aizstāvēs savas alianses teritoriju un kopā sargās katru tās stūrīti.
Visas trīs Baltijas valstis var simtprocentīgi paļauties uz Vāciju. NATO līguma 5. pants ir spēkā bez jebkādām iebildēm, tāpat kā Eiropas Savienības līgumā iekļautā savstarpējās aizsardzības klauzula," sacīja Bērboka.
Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija ir kļuvusi par mītnes vietu neatkarīgajiem trimdas medijiem no Krievijas un vēlas turpināt ciešu sadarbību ar Vāciju, veicinot mediju brīvību un cīnoties pret dezinformāciju. Kā zināms, uz Rīgu ir pārcēlušies arī raidsabiedrības "Deutsche Welle" Maskavas biroja darbinieki.
Divpusējās attiecības ar Vāciju ministrs raksturoja kā teicamas. “Vācija ir uzticams sabiedrotais un draugs,” uzsvēra Rinkēvičs.
