"The Washington Post" norāda, ka Rinkēvičs ar savu paziņojumu "lauzis būtisku barjeru uz Austrumeiropas sociāli konservatīvās politiskās skatuves, kur atklāti homoseksuālas jebkāda veida sabiedrībā zināmas personas ir ārkārtīgs retums".
Latvijā un tās kaimiņvalstīs šis paziņojums izraisīja spēcīgu reakciju. Rietumeiropas līderi apsveica Rinkēviču par viņa drosmi. Daži no Rinkēviča politiskajiem sabiedrotajiem Latvijā solīja sākt diskusijas sabiedrībā par civillaulībā dzīvojošu pāru tiesību sakārtošanu. Citi likumdevēji sacīja, ka viņi mēģinās bloķēt jebkādus centienus liberalizēt šos likumus," raksta avīze.
Intervijā Rinkēvičs norāda, ka viņa paziņojums nav sacēlis pārāk lielu vētru un pēc sākotnējās kņadas sabiedrības interese atgriežas pie ārpolitikas jautājumiem, nevis koncentrējas uz viņa privāto dzīvi.
"Kopumā man jāsaka, ka reakcija bija pat labāka, nekā es gaidīju tās ceturtdienas vakarā. Bija cilvēki, kas vienkārši izteica atbalstu, bija cilvēki, kas izteica noteiktas kritiskas piezīmes, dažas histēriskas piezīmes, bet kopumā tas [paziņojums] uztverts ļoti līdzsvaroti. Un es domāju, ka tas ļoti lēnām aiziet no dienaskārtības un cilvēki koncentrējas uz ārpolitikas jautājumiem, kā tam vajadzētu būt," sacīja ministrs.
Rinkēvičs skaidro, ka lēmuma pieņemšana par savas seksuālās orientācijas atklāšanu bijis ilgstošs process, bet galu galā "es nolēmu, ka pareizais lēmums būtu neizlikties atbildēt uz jautājumiem, ko dara tava sieva vai tava ģimene, bet vienkārši nākt klajā ar publisku paziņojumu. Varbūt arī tas palīdz daudziem cilvēkiem, kas ir mazliet citādā situācijā".
Es negāju sabiedrībā ar sievu. Man bija tāda dzīve, kādu es vēlos dzīvot. Es zinu, ka daudzus gadus klīda baumas. Es tam nepievērsu uzmanību, neviens no tā netaisīja sensāciju. Es no tā netaisīju sensāciju. Cilvēkiem jāsaprot, ka jebkurā dzīves jomā var būt atšķirīgs dzīvesveids," sacīja Rinkēvičs.
"Mums ir jādara viss iespējamais, lai savu sabiedrību padarītu pēc iespējas ietverošāku. Atvērtā un tolerantā sabiedrībā ir cilvēki ar dažādiem reliģiskiem uzskatiem, dažādu seksuālo orientāciju, etnisko piederību, un šajā virzienā mēs lēnām ejam," norādīja ministrs.
Jautāts par iespējamām izmaiņām Latvijas likumdošanā, Rinkēvičs atzīst, ka tas noteikti būs garš process.
Es runāju par visa veida partnerattiecībām. Mums ir situācijas, kad slimnīcā ārsts nevar izpaust informāciju partnerim, ja šie partneri nav precēti. Mums ir situācijas ar liecināšanu tiesā. Kriminālkodekss nosaka, ka var atteikties no liecināšanas, ja tiek tiesāts tuvs radinieks. Es pat nemaz nerunāju par īpašumtiesību jautājumiem, mantošanas kārtību un tamlīdzīgi," norādīja Rinkēvičs.
"Otrs jautājums, kas daudziem cilvēkiem ir mulsinošs, ir konstitūcijas punkts, kas nosaka, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tātad mēs šeit nerunājam par geju laulībām, mēs runājam par partnerattiecībām un definīciju, nevis par konstitūcijas pārkāpumu. Tā tika labota 2005.gadā. Tas neattiecas tikai uz viendzimuma laulībām, bet arī uz daudziem partneriem, kas nedzīvo laulības institūcijā, bet vienkārši dzīvo kopā," skaidro ministrs, atzīstot, ka izmaiņas nav gaidāmas "viena vai divu gadu laikā".
Igaunija ir pirmā bijušā padomju bloka valsts, kas legalizēs geju partnerību.
Kā vēstīts, Rinkēvičs savā profilā tviterī paziņoja, ka Latvijā jārada tiesisks regulējums visa veida partnerattiecībām un ka viņš ir homoseksuāls. Latvijas Televīzijai Edgars Rinkēvičs apstiprināja, ka tvitera konts nav uzlauzts un tajā rakstītais ir patiess.
Taču plašākus komentārus, kāpēc tieši tagad viņš nāk klajā ar šādu paziņojumu, ministrs nesniedz.
