Rinkēvičs pauda - ziņa, kas tiek nodota Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vārdā, ir skaidra un stingra - ASV ir ciešs Baltijas sabiedrotais un mums nav jāuztraucas.
Rinkēvičs norāda - jau pašā tikšanās sākumā Tilersons paudis, ka ASV neatkāpjas no saviem pienākumiem NATO aliansē. Līdz ar to nekādas izmaiņas ASV un Baltijas valstu attiecībās nav gaidāmas. "ASV ir stingrs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrotais un jums ne par ko nav jāšaubās," teica Tilersons.
Latvijas ārlietu ministrs aicināja ASV sadarboties arī kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jomā, tostarp nosūtot ASV ekspertus darbam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā.
“Pirmās tikšanās ar jauno ASV administrāciju Minhenes Drošības konferences laikā mums ir snieguši pārliecību par ASV nemainīgo atbalstu NATO un Baltijas valstu drošībai. Tāpat ASV viceprezidenta vēstījums vizītes laikā Briselē ir radījis mūsos stingru pārliecību par ASV ieinteresētību turpināt sadarbību ar Eiropas Savienību (..),” uzsvēris Rinkēvičs, vēsta Ārlietu ministrija.
Arī sarunā ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru Polu Raienu, ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Bobu Korkeru un ASV Senāta Ārlietu komitejas vietnieku Benu Kārdinu Rinkēvičs izteica aicinājumu saglabāt nepārtrauktu rotējošo ASV karavīru klātbūtni Baltijas valstīs un informēja par Latvijas apņemšanos 2018.gadā aizsardzības spēju attīstīšanā atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, norāda ministrija.
“Jā, mūsu viedoklis ir, ka NATO [līguma] 5.pants ir vairāk nekā tikai grāmatvedība un 2% [aizsardzības izdevumiem no valsts iekšzemes kopprodukta]. Bet tas, ko mēs dzirdam gan no aizsardzības ministra, gan no valsts sekretāra, ir absolūti stingrs apliecinājums, ka ASV pildīs savas saistības, bet sagaida aizsardzības izdevumu palielināšanu,” intervijā Latvijas Radio sacīja ministrs.
Ministrs atklāja, ka tikšanās laikā runāts arī par Krieviju un tās kaimiņvalstīm:
“Viņi ļoti labi saprot, ka Krievija pašlaik īsteno pietiekami izaicinošu un agresīvu politiku.
Lai arī šobrīd tikai notiek jaunās ASV [prezidenta] administrācijas Krievijas politikas formulēšana, tomēr pamatelementi, starptautisko tiesību īstenošana būs spēkā.” Sankciju jautājumā Baltijas valstis aicināja ASV koordinēt savus lēmumus ar Eiropas Savienību.
Rinkēvičs arī komentēja Tilersona sākotnējos plānus nedoties uz NATO valstu sanāksmi - tas neesot vērtējams kā negatīvs signāls aliansei: “Tā bieži gadās – ja prezidents lūdz palikt uz sarunu ar citas valsts līderi, tad ārlietu ministram ir jārespektē šāds lūgums. Daudz būtiskāk, ka ļoti ātri atradām citu datumu un NATO sanāksme notiks jau 31.martā.”
Savukārt attiecībā uz FIB izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, Rinkēvičs pauda pārliecību par labi izstrādātu varas līdzsvara sistēmu ASV. Turklāt izmeklēšana parādīs faktus, tāpēc ministrs nesteidzas ar secinājumiem.
“Domāju, ka Krievija tiešām darīja visu, lai ar savā rīcībā esošajiem resursiem mēģinātu ietekmēt vēlēšanu rezultātu. Vai tas tieši ietekmēja vai ne, pagaidīsim izmeklēšanas rezultātu,” sacīja Rinkēvičs.
Ziņots, ka ASV un NATO spēki Latvijā ieradās pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā, kā arī kara sākuma Austrumukrainā, kur gan Krievija savu līdzdalību allaž ir noliegusi. NATO spēki Latvijā ieradās, lai atturētu Krieviju no tās potenciālās agresijas pret Baltiju.
