Rinkēvičs LTV raidījumam „Rīta Panorāma” uzsvēra, ka prezidenta Andra Bērziņa aicinājums patriarham Kirilam pārcelt vizīti nevar būtiski ietekmēt abu valstu attiecības, jo Krievijas rīcība, anektējot Krimu, tās ietekmēja daudz vairāk.
Arī bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Vienotība”) LTV raidījumam „Rīta Panorāma” pauda, ka jebkuram ārpolitikas veidotājam skaidrs - pašreizējā ārpolitikas gaisotnē šādai vizītei nav īstais laiks.
Pabriks uzsvēra, ka Krievijā baznīca vienmēr bija cieši saistīta ar politisko vidi, tāpēc vizītes laikā būtu grūti izvairīties no politiskiem signāliem, tāpēc Latvijas ārpolitikas veidotāji ir pieņēmuši pareizo lēmumu.
Opozīcijā esošās apvienības „Saskaņas centrs” pārstāvis Andrejs Klementjevs gan pauda nožēlu par vizītes pārcelšanu, uzsverot, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Tajā pašā laikā viņš pauda cerību, ka vizīte notiks rudenī un būs vairāk laika, lai to labāk sagatavotu.
Jau ziņots, ka vēstule ar prezidenta lūgumu pārcelt vizīti Kirilam tiks nodota ceturtdien. Šis ierosinājums nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt to uz vēlāku laiku, visticamāk, rudenī. Šī rosinājuma pamatā ir notikumi pēdējā mēneša laikā Krimā un Ukrainā, kā arī Krievijas politika. Vēstule ir parakstīta jau 17.martā.
Patriarham Kirilam ir īpaša loma Krievijas Valsts prezidenta protokolā. Svinīgos pasākumos viņš Kremlī sēž līdzās prezidentam Vladimiram Putinam. Tāpat viņš regulāri dodas ārvalstu vizītēs un var nodot vēstījumus no Kremļa saimnieka. Tas ir viens no veidiem, kā uztur dialogu ar valstīm, kuru pareizticīgo baznīca saistīta ar Maskavas patriarhātu, bet kurās Krievijas prezidents nav bijis valsts vizītēs.
