Tomēr, kopumā vērtējot Briseles teroraktus un to nozīmi, Rinkēvičs uzsvēra, ka nav jautājuma par to, vai būs jauni terorakti. Jautājums ir par to, kad tie būs. Tādējādi cīņa ar terorismu būs ilga un smaga. „Mums ir ļoti nopietns karš ar terorismu. (..) Ir daudzas arābu valstis, kas ir cīņā ar terorismu tāpat kā mēs,” sacīja ārlietu ministrs. Viņš gan atzīmēja, ka vajadzētu izvairīties no skaļu paziņojumu izteikšanas par „trešā pasaules kara sākšanos”.
Viņš atzina, ka terora akti liecina par to, ka ne visi imigranti Eiropā ir integrējušies. Tieši otrādi – tie ir veidojuši slēgtas kopienas. Tieši tāpēc Latvija ir atteikusies pieņemt vairāk patvēruma meklētāju nekā iepriekš nolemtos aptuveni 550 cilvēkus, jo nevēlas pieļaut kļūdas, ko ir pieļāvusi Rietumeiropa.
Latvijai šie terora akti nozīmē drošības iestāžu kapacitātes palielināšanu. Savukārt visai Eiropas Savienībai ir ne tikai jāuzlabo drošības iestāžu darbs, bet arī jāstiprina sadarbība ar Tuvo Austrumu reģiona valstīm.
Jau ziņots, ka otrdienas, 22.marta, rītā pa diviem sprādzieniem nogranda Briseles lielākajā, Zaventemas starptautiskajā lidostā un Briseles metro. Terora aktos dzīvību zaudējuši aptuveni 30 cilvēki un vēl desmitiem ir ievainoti. Pieļauts, ka uzbrukumus izdarījuši teroristi-pašnāvnieki. Lidosta un metro ir pārtraucis darbu.
Atbildību par sprādzienu sēriju Briselē uzņēmies radikālais islāmistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts”, ziņo mediji.
