Ministrs norādīja, ka Valsts prezidenta vēstule ar lūgumu pārcelt maijā plānoto vizīti Pareizticīgo baznīcas vadībai ir nodota, taču atbilde vēl nav saņemta.
„Šeit ir ļoti skaidri un precīzi teikts, ka patriarha vizīte ir pārcelta uz citu laiku, un šo citu laiku skaņos par diplomātiskiem kanāliem. Protams, ņemot vērā politiski-informatīvo fonu, kas veidojas šobrīd pasaulē un reģionā, [].. saskaņosim šo laiku atbilstoši fonam un atbilstoši arī grafikiem, kādi ir,” pauda ministrs.
Rinkēvičs noraidīja pārmetumus, ka valstī nav saskaņota ārlietu politika. Ministrs norādīja, ka komunikācija starp ministriju, valdību, Saeimu un Valsts prezidentu ārlietu jautājumos notiek visu laiku. Rinkēvičs gan atzina, ka ir iespēja, ka kāds politiķis savos komentāros nav precīzs, taču kopumā ārpolitika kurss Latvijā ir saskaņots.
Jau ziņots, ka ierosinājums pārcelt vizīti nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt to uz vēlāku laiku, visticamāk, rudenī. Šī rosinājuma pamatā ir notikumi pēdējā mēneša laikā Krimā un Ukrainā, kā arī Krievijas politika. Vēstule ir parakstīta jau 17.martā.
Patriarham Kirilam ir īpaša loma Krievijas Valsts prezidenta protokolā. Svinīgos pasākumos viņš Kremlī sēž līdzās prezidentam Vladimiram Putinam. Tāpat viņš regulāri dodas ārvalstu vizītēs un var nodot vēstījumus no Kremļa saimnieka. Tas ir viens no veidiem, kā uzturēt dialogu ar valstīm, kuru pareizticīgo baznīca saistīta ar Maskavas patriarhātu, bet kurās Krievijas prezidents nav bijis valsts vizītēs.
