Rinkēvičs skaidroja, ka NATO valstis uzdeva militārajai vadībai izvērtēt iespēju stiprināt klātbūtni alianses austrumu pierobežā esošajās valstīs, tas nozīmē, ka konkrētus lēmumus par gaisa, sauszemes un jūras spēku atbalsta punktiem pieņems militārie eksperti, ņemot vērā infrastruktūras iespējas.
Rinkēvičs neizslēdza, ka katrā valstī, arī Latvijā varētu pastiprināt NATO atbalsta punktus, taču nevēlējās komentēt, kur tieši un kādi tie varētu būt, jo tā ir militārās vadības kompetence.
Taču viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā nebūs runas par „padomju tipa milzīgām kara bāzēm”.
Jau ziņots, ka NATO valstu ārlietu ministri otrdien sanāksmē Briselē ir vienojušies par Baltijas valstu, Polijas un Ukrainai tuvu esošo valstu drošības nostiprināšanu. Tas nozīmē, ka militārie eksperti izstrādās plānus, kuros būs paredzētas dažādas aktivitātes un, iespējams, vēl kādas NATO bāzes izveidošana Baltijā.
Patlaban NATO gaisa spēku bāze atrodas Lietuvā, Šauļos, kurā atrodas alianses iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas debesīs. Tiek apsvērta arī iespēja Baltijas valstīs izveidot ostu, kurā atrastos NATO kuģi. Taču tas viss prasīs arī aktīvu Baltijas iesaistīšanos un lielākus aizsardzības budžetus.
