Viņš atzina, ka ir sagatavots Latvijas vēstniecības Kijevā iespējamās evakuācijas plāns, kas tiks īstenots tieša apdraudējuma gadījumā.
"Ja būs tiešām situācija, kurā būs risks vēstniecības personālam, vēstniecība, protams, tiks evakuēta, taču strādās tik ilgi, cik tas būs iespējams," teica ārlietu ministrs, norādot, ka patlaban vēstniecībai ir divi būtiski uzdevumi – sniegt konsulāro palīdzību un uzturēt sakarus ar Ukrainas varas iestādēm.
Ministrs atzina, ka no dažādiem avotiem saņemta satraucoša informācija par to, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcība nebeigsies ar tā dēvēto "tautas republiku" atzīšanu. Konkrētu turpmāko notikumu norisi gan ir ļoti grūti prognozēt, piebilda Rinkēvičs.
Taču Krievijas prezidenta pirmdien izteiktā runa, kurā tostarp apšaubīts Ukrainas valstiskums, liecina, ka Krievija un Putins neliksies mierā un turpināsies mēģinājumi vājināt Ukrainu un izprovocēt plašāku konfliktu, teica Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
