Latvija prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē pārņēma janvārī un nodos stafeti jūnija beigās. Latvijas prezidentūras prioritātes ir konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un Eiropa pasaulē.
Rinkēvičs norādīja, ka konkurētspējas prioritātē pirmajos trīs mēnešos sasniegums ir Eiropas Padomes panāktā vienošanās par tā dēvēto Junkera plānu jeb 315 miljardus eiro vērtā publiskā un privātā investīciju fonda izveidi. Fonds finansēs projektus, ka veicinātu ES ekonomikas izaugsmi un bezdarba mazināšanos. Tagad par fondu vēl jāvienojas ar Eiropas Parlamentu.
„Pirmā ir vienošanās par Eiropas stratēģiskā investīciju fonda izveidi jeb tā saucamo “Junkera plānu” par 315 miljardiem eiro tajās jomās, kas varētu būt saistītas ar infrastruktūru, inovācijām, veselības aprūpes, enerģētikas, IT, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu (..) Tas, kas šobrīd ir jādara, ir atlikušajos trīs mēnešos panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu,” sacīja ārlietu ministrs.
Kā otru panākumu konkurētspējas jomā Rinkēvičs minēja Eiropadomes lēmumu par Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtiska visai Eiropai un Latvijai, jo tā varētu garantēt energoresursu piegāžu drošību un dotu alternatīvas Krievijas “enerģētikas adatai”.
Savukārt prioritātē “digitālā Eiropa” panākumi būšot nākamajos trīs mēnešos, pauda ministrs.
Viņš arī atgādināja, ka pirmie Latvijas prezidentūras mēneši pagājuši “Ukrainas zīmē” - Krievijas agresija Ukrainas austrumos turpinājās. Viņš uzsvēra, ka šajā laikā izdevies saglabāt ES vienotību jautājumā par sankciju piemērošanu Krievijai, aizvien spēkā ir tas, ka sankcijas neatcels, kamēr nav izpildīta Minskas vienošanās par mierīgu Ukrainas krīzes noregulējumu.
Ministrs norādīja, ka šo trīs mēnešu laikā bija arī negaidīt pārsteigumi un izaicinājumi - terora akti Parīzē un Kopenhāgenā, kas lika negaidīti vairāk pievērsties terorisma apkarošanas jautājumiem.
Ir panākta vienošanās arī par enerģētikas savienības veidošanu. Tas Eiropai nozīmēs lielāku energodrošību, infrastruktūras attīstību un atkarības mazināšanu no Krievijas. Digitālās Eiropas prioritātē galvenie rezultāti esot gaidāmi prezidentūras otrajā pusē, savukārt attiecībā uz “iesaistītas Eiropas” prioritāti – šie trīs mēneši pavadīti Ukrainas zīmē.
„Es varu pateikt pavisam droši un ar pilnu atbildības sajūtu, ka mums nav bijusi neviena izgāšanās nevienā līmenī – ne politiskā, ne valsts pārvaldes līmenī. Taisni otrādi, es dzirdu labus vārdus par to, cik profesionāli tomēr strādā gan mūsu pārstāvniecība Briselē, gan mūsu ministri, kas vada padomes un mēģina rast viedokļus,” akcentē ministrs.
Vienlaikus Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" ministrs uzsvēra, ka svarīgs mēnesis Latvijas prezidentūrai ES būs maijs, kad Rīgā notiks Austrumu partnerības samits. Tas notiks 21.-22. maijā. Rinkēvičs norādīja, ka tuvāko triju mēnešu laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES būs vairāki lieli notikumi.
Lai arī pieredzētas dažās tehniskas ķibeles, atzinīgam vērtējumam kopumā pievienojas arī ārpolitikas eksperts Andris Sprūds. „Nav kaut kāds zināms nogurums šeit bijis, kā varbūt tām valstīm, kas organizē trešo vai ceturto reizi. Šeit tiešām ir tādas degošas acis. Un tas nenoliedzami ir labi, un var just, ka to novērtē arī mūsu partneri ES, kas saka – „Jums viss izdodas lieliski un varbūt pat labāk nekā mēs gaidījām!” vērtē Sprūds.
Eksperts gan norāda – lielākie pārbaudījumi – Rīgas Austrumu partnerības sammits ar visu līderu ierašanos, Digitālā asambleja un Baltijas reģiona forums – vēl tikai priekšā.
