Premjerministrs Māris Kučinskis vēlāk norādīja, ka tas varētu būt viens vai divi cilvēki.
„Šādu iespēju apsver vēl virkne Eiropas Savienības dalībvalstu, taču ne visas,” apliecināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Viņš norādīja, ka Latvijas vēstnieku Krievijā neatsauks un Māris Riekstiņš darbu turpinās.
ES valstu līderi, kuri šajās dienās pulcējas sanāksmē Briselē, ir nolēmuši atsaukt ES vēstnieku Krievijā, solidarizējoties ar Lielbritāniju, kas ir pārliecināta, ka Krievija ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar toksisku vielu, tādā veidā izrādot agresiju pret Apvienoto Karalisti kā valsti.
Vairākas ES dalībvalstis arī apsver Krievijas diplomātu izraidīšanu, sekojot Lielbritānijas paraugam, kas jau ir izraidījusi 23 Krievijas diplomātus, vai savu vēstnieku atsaukšanu no Maskavas.
Par Krievijas diplomātu iespējamu izraidīšanu iepriekš izteikusies arī kaimiņvalsts Lietuva. Par Krievijas diplomātu izraidīšanu lems arī Čehija, Polija un Francija.
Līdz šim visasāk notikušo nosoda un ar Lielbritāniju solidarizējas Francija, Vācija un Baltijas valstis. Bet virkne valstu, tādas kā Grieķija, Itālija, Kipra un Austrija, iestājas pret skarbākas valodas lietošanu ES kopējā paziņojumā. Luksemburga un Bulgārija sacīja, ka tām vajag vairāk pierādījumu, ka Krievija ir vainojama.
Taču galu galā ES valstis panāca kopēju vienošanos, piekrītot Lielbritānijas valdībai, ka Krievija, ļoti iespējams, ir atbildīga par uzbrukumu Solsberijā un ka nav neviena cita ticama izskaidrojuma.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pārējos ES līderus Briselē brīdināja, ka šie Krievijas draudi turpināsies arī "nākamajos gados" vēl ilgi pēc tam, kad Lielbritānija būs aizgājusi no ES. Vairāki analītiķi gan norāda, ka šis ir brīdis, kas vēlreiz apliecina, cik svarīgi Lielbritānijai būtu palikt ES, jo tā saņem pārējo valstu atbalstu.
Krievija savu vainu notikušajā turpina noliegt. Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Aleksandrs Jakovenko norāda, ka Apvienotā Karaliste vaino Maskavu bez pierādījumiem un Krievija to nevar pieņemt.
Atbildot uz Lielbritānijas sankcijām, arī Krievija līdz šim ir izraidījusi 23 britu diplomātus un slēgusi Britu Padomes darbu valstī.
KONTEKSTS:
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai.
Krievija trešdienas, 14.marta, nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padome lēma par 23 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Krievija ir spērusi atbildes soļus Lielbritānijai, izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
