Lielā piecinieka – Valsts prezidenta, Ministru prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas, ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja – tikšanās sasaukta laikā, kad Latvijā saasinājies aktuālākais ārpolitikas jautājums par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Neoficiāli izskanējusi informācijas, ka Eiropas Savienība (ES) no Latvijas sagaida vairs ne 250, bet 500 vai pat vairāk nekā 2000 patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Oficiālas informācijas pagaidām nav – šādi pēc tikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs komentēja ārzemju laikrakstos izskanējušo informāciju par Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plāniem attiecībā uz patvēruma meklētāju sadali. „Es nevaru komentēt nevienu no skaitļiem, man šādu skaitļu pašlaik nav. Es esmu lasījis vienā avīzē 2200, esmu dzirdējis citā kontekstā 520, esmu dzirdējis vēl kaut kādus skaitļus,” pauda ministrs.
Patvēruma meklētāju sadales plānu Junkers Eiropas Parlamentā prezentēs trešdien. Jaunākā neoficiālā informācija Nīderlandes laikraksta «De Volkskrant» publikācijā vēsta, ka Latvijai būs jāuzņem 526 patvēruma meklētāji. Četrreiz lielāku kvotu pagājušajā nedēļā Latvijai paredzēja britu laikraksts „Daily Mail”. Bet aģentūra “Reuters” lēš, ka Latvijai nāksies uzņemt 1043 cilvēkus.
Kā uzsver Rinkēvičs, visi pirmdienas sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis par Latvijas iestāšanos pret jebkāda veida obligātu patvēruma meklētāju sadalījumu, un šajā jautājumā Baltijas valstīm esot vienota pozīcija. „Mēs arī gribam redzēt ļoti skaidru piedāvājumu, kas ir jādara, lai cīnītos ar organizēto noziedzību, kādi resursi tam ir jāvelta, kā paātrināt atpakaļnosūtīšanas procesu tiem, kas nekvalificējās bēgļu statusam. (..) Baltijā, Centrāleiropas valstīs kopumā tā domāšana atšķiras pilnīgi no tā, kas ir citā Eiropas daļā. (..) Eiropas Savienība atrodas vienā no visdziļākajām krīzēm, un, ja katra puse nepaspers mazliet viena otrai pretī soli, ja mēs katrs paliksim pie sava, tad tie, kas reāli cietīs, būs valstis, kam ir nopietnas problēmas austrumos, un diemžēl Latvija ir viena no tām,” komentēja Rinkēvičs.
Rinkēvičs gan uzsvēra – Junkera priekšlikums nav Eiropas galīgais lēmums, un par to gaidāmas ļoti sīvas diskusijas dalībvalstu vidū. Vai Latvija būtu gatava brīvprātīgi uzņemt vairāk nekā 250 patvēruma meklētāju, Rinkēvičs atturējās prognozēt, norādot uz būtiskām viedokļu atšķirībām koalīcijas partneru vidū. Pašmāju valdība jautājumu skatīs, kad Iekšlietu ministrija būs sagatavojusi informatīvo ziņojumu par trešdien gaidāmo Eiropas komisijas priekšlikumu.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
