Vienlaikus viņš pauda, ka Kremļa un tā propagandistu cerība – dažu dienu laikā ieiet Ukrainā un tikt sagaidītiem ar ziediem – nav attaisnojusies.
Rinkēvičs, atbildot uz jautājumu par kādu tīmeklī ievērību guvušu Krievijas propagandista Vladimira Solovjova raidījumu un tajā izskanējušo, ka Krievijai nesokas ar Ukrainas pilsētu ieņemšanu, norādīja – jāsaprot, ka tas ir viens raidījums, no kā nevar secināt, ka Kremlis būtu mainījis plānus iet uz priekšu.
Ministrs pieļāva, ka eiforija Krievijā varētu būt izgaisusi, jo tur sāk izjust sankciju radīto auksto dušu, tomēr piebilda:
"Šobrīd neizdarītu tālejošus secinājumus, ka būtu radikāli mainījies noskaņojums Krievijā un Kremlim pietuvinātajos."
Savukārt, komentējot Krievijas medijos manītos apgalvojumus par bioloģisko ieroču ražotnēm Ukrainā, Rinkēvičs pauda – rodas sajūta, ka dažs propagandists vadās pēc doktrīnas – melot tik daudz, ka beigās šiem meliem sāks ticēt.
Viņš vērtēja, ka Krievijas propagandistiem visādos veidos jāķeras pie attaisnojumu meklēšanas tam, ko dara Ukrainā, kur nav neviena nacista, bet no Krievijas spēku puses tiek sabombardēts memoriāls holokausta upuru piemiņai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
