Panorāma

Pirmā militārā misija ANO paspārnē

Panorāma

Ē.Kalnmeiers: mēs nesaskatījām genocīdu pret tautu

Saeima apstiprina gadskārtējo ārlietu ministra ziņojumu

Rinkēvičs: Krīžu virpulis pasaulē kļuvis par ikdienu; 2016.gads būs skaudrs un nemierīgs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

2016. gadā viens no lielākajiem Eiropas un pasaules izaicinājumiem būs migrācijas krīze un šīs krīzes seku novēršana. Šādu pārliecību otrdien, 26.janvārī, gadskārtējās ārpolitikas debatēs Saeimā pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").

Šīgada debašu uzmanības centrā bija politiskā, militārā un ekonomiskā drošība. Pēc ministra vārdiem, neviena valsts visiem mūsdienu izaicinājumiem pretī nevar stāties viena pati, tāpēc Latvijas interesēs ir atbalstīt gan vienotas un spēcīgas Eiropas Savienības, gan NATO idejas.

Ministrs brīdina par nemierīgu gadu

"Nevienas valsts, arī Latvijas ārpolitiku nevar ielikt kalendārā gada rāmī. Nav šaubu, ka daudzi Eiropas un pasaules izaicinājumi, krīzes un šo krīžu cēloņu risināšana un novēršana turpināsies ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. Un diemžēl ir jāatzīst, situācija Eiropā, kas pavisam nesen šķita esam mierīga, pat miegaina, ir radikāli mainījusies. 2016. gads no starptautiskās un drošības politikas perspektīvas būs sarežģīts, skaudrs un nemierīgs, jo teju par ikdienu ir kļuvis nebeidzamais krīžu virpulis pasaulē. Tā postošās sekas atstāj ilgstošu ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku," teica Rinkēvičs.

Starptautiskajā politikā darbojas savienoto trauku princips un neviena valsts nespēj pastāvēt atrauti no reālijām, kas norisinās mūsdienu pasaulē, teica Latvijas ārlietu ministrs, norādot - ar mainīgām sekmēm notiek starptautisko koalīcijas spēku un atsevišķu valstu cīņa ar teroristiskām organizācijām. Tāpat zemās naftas cenas var atstāt būtisku ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi un kalpot par pamatu jaunu konfliktu cēloņiem.

"Mūsu valsts līdzšinējā vēsture māca, ka mēs nedrīkstam palikt vieni. Un mēs neesam vieni! Mūsu interesēs ir stabila, droša un ekonomiski konkurētspējīga Latvija! Mūsu interesēs ir vienota un stipra Eiropas Savienība! Un mūsu interesēs ir spēcīga Ziemeļatlantijas līguma organizācija, kas spēj efektīvi pielāgoties jaunajai drošības situācijai pasaulē!" sacīja Rinkēvičs.

Vairāk atbalstīs eksportētājus

Jautāts par trijiem pērn vislabāk paveiktajiem darbiem ārpolitikā, ārlietu ministrs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka pirmais ir paveiktais valsts ārējās drošības un NATO klātbūtnes stiprināšanā, otrs – veiksmīgi aizvadītā Latvijas pirmā prezidentūra Eiropas Savienībā, bet trešais – sarunu par Latvijas iestāšanos OECD tuvošanās noslēgumam.

"Kopumā vērtējot visu to darbu, it sevišķi tos apstākļus, kādos strādā valsts diplomāti… Mēs neesam liels ārlietu dienests un mums nav tik liels finansējums kā varbūt lielām valstīm vai pat vienai otrai līdzīgai valstij. Tādu problēmu, kur gribējām, bet nesanāca, nav. Tas, kur gan gribētu vēl aktīvāku darbību un par ko mēs esam ar kolēģiem runājuši – vairāk palīdzības uzņēmumiem eksporta tirgus meklēšanā," atzina ministrs.

Viņš norādīja, ka šim jautājumam plānots pievērst lielāku vērību – šajā virzienā paredzēts strādāt vēl vairāk un aktīvāk, un tā būs viena no prioritātēm. "Šeit būs vēl gana daudz darbu," teica Rinkēvičs.

Pret obligātu bēgļu pārdali

Vaicāts par Latvijas iespējām veidot savu nostāju bēgļu jautājumā, ministrs teica, ka jau pērn Latvija skaidri pateikusi savus principus, ko akceptē daudzas Eiropas Savienības valstis.
 
"Jā, mēs bijām gatavi uzņemt nelielu skaitu šo cilvēku, kas meklē patvērumu. Mēs arī skaidri pateicām, ka sagaidām no visām dalībvalstīm un Eiropas institūcijām ārējās drošības aizsardzību, kas ir aktuāli arī mums. Sagaidām efektīvu atpakaļ atgriešanas politiku tām personām, kas nekvalificējas bēgļa statusam. Un, treškārt, – arī cīņa pret organizēto noziedzību," klāstīja ministrs.
 
Viņš norādīja, ka Latvija jau no paša sākuma ir iestājusies pret obligātu un automātisku bēgļu pārdales sistēmu. "Mums ir iespēja iestāties par savām interesēm, neaizmirstot, protams, ka mums ir vajadzīgs atbalsts  arī daudzos citos jautājumos. Tāpēc mūsu nostāja šeit būs līdzsvarota, saprātīga un valsts interesēm atbilstoša," teica Rinkēvičs.

Krievijas agresija arvien drauds

Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība") Latvijas Radio raidījumā atzina, ka Latvijas mērķis ir nosargāt valsts galvenās intereses. "Tas izaicinājums ir atrast veidu, kā turpināt sadarbību un arī palīdzēt citiem," teica Kalniņš.
 
Pēc viņa teiktā, galvenais ir valsts drošība. "Drošība ir saistīta gan ar terorismu, gan ar bēgļu plūsmu Eiropā un vēl joprojām ar Krievijas agresiju Ukrainā, kas joprojām ir drauds," teica Kalniņš, norādot, ka bēgļu jautājums ir jārisina kā Latvijā, tā Briselē.
 
Pēc Kalniņa sacītā, tāpat svarīgi ir domāt par ekonomiskajām interesēm. "Mums vienmēr ir jāizmanto ārpolitikas resors, lai veicinātu investīcijas, lai veicinātu interesi par Latviju. Es domāju, ka esam uz pareizā ceļa ar vēstniecību tīklu un ar vairākām programmām," stāstīja Kalniņš.
 
Viņš akcentēja, ka Latvijai arvien svarīgāks kļūst Āzijas tirgus. "Mums jāskatās plašāk uz šiem tirgiem, un šeit mums jāstrādā kopā ar uzņēmējiem. Jo viņiem mums jāpasaka, kur ir tās iespējas un kā mēs viņiem diplomātiski varam palīdzēt."

Opozīcija kristiska paveiktā vērtējumos

Atšķirīga gan bija parlamenta deputātu reakcija uz ārlietu ministra atskaiti. Ja Rinkēviča partija – "Vienotība" – veltīja atzinīgus vārdus ministram, kā arī mudināja nebaidīties no bēgļiem, tad abi koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība -  bija daudz kritiskāki. Savukārt opozīcija "No sirds Latvijai'' (NSL) un "Saskaņa" bija pat nesaudzīgi asa ārlietu ministra paveiktā vērtējumos.

"Tā vien šķiet, ka te nav problēmu, tikai jāpilnveido un jāturpina kā līdz šim. Nu, piemēram, kā nozīmīgs pavērsiens dabasgāzes piegādes avotu diversifikācijā uzskatāma Klaipēdas termināla komerciālās darbības uzsākšana 2015.gada 1.janvārī. Tas ir kas? Latvijas panākums. Vai tiešām piemirsts, ka Baltijas valstis nevienojās par kopīga termināļa būvi, vilka laiku, līdz lietuvieši uzbūvēja paši. Varbūt prātīgāk būtu paanalizēt, kāpēc tā sanāca un kas jādara, lai turpmāk tā vairs nesanāktu," teica Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL).

Ironisku piebildi veltīja arī ZZS.

"Mums tomēr būtu glibējies uzklausīt plašāku viedokli par bēgļu problemātiku Eiropā, seku pārvarēšanu, par iespējamo Eiropas šķelšanos, Šengenas zonas vājumu. Ja pat mūsu Ārlietu ministrijā kuluāros izskata iespēju, ka, ja Šengenas zonā paliek vien vairs tikai piecas, sešas valstis, un Latvija turpina turēties zobus sakodusi, tad par to šādā ziņojumā tomēr būtu jārunā," uzskata deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Eksperts: ĀM var gan slavēt, gan pelt 

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Cepurītis Latvijas Radio raidījumā "Aktuālā intervija" pauda viedokli, ka šā gada Latvijas ārpolitikas prioritātes ir identificētas "pietiekami spēcīgi", un tostarp ir arī tādas, kas šobrīd nešķiet gana svarīgas, piemēram, jautājums par klimata izmaiņām.

Pēc eksperta sacītā, pagājušā gada "lielais panākums" ārpolitika bija Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Lai arī tai veltītai kritikai ir pamats, tomēr Latvijas ārlietu dienests ir pelnījis uzsist sev uz pleca par labi paveiktu darbu, jo izvirzītie prezidentūras uzdevumi ir izpildīti un arī organizatoriski prezidentūras norises vadītas labi.

"Jautājums ir par to, kā mēs izmantosim to pieredzi, ko guvām prezidentūras laikā," sacīja ārpolitikas eksperts.

Viņš uzskata, ka pērn un arī šajā gadā lielākais ārlietu un iekšlietu politikas jautājums Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā būs bēgļu krīze. Neviena valsts īsti nespēj rast risinājumus šai problēmai, sacīja Cepurītis, norādot, ka idejas ir, bet neviena universāla – tāds risinājums, kas līdzētu katrai Eiropas Savienības valstij.

"Tas būs izaicinājums, kā šo krīzi risināt. Tas ir pie lielajiem 2016.gada izaicinājumiem," vērtēja eksperts, norādot, ka ne mazāk būtiska būs starptautiskā terorisma apkarošana. Šajā ziņā Latvijas iespējas būs ierobežotas, un tā varēs sniegt vien politisku atbalstu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti